Bažījas par Inčukalna gāzes krātuves piepildīšanu pēc tirgus atvēršanas

Pēc gāzes tirgus atvēršanas no 2017.gada Inčukalna gāzes krātuves vadībai ir bažas par krātuves piepildīšanu vasarā. 

Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, pirmajā lasījumā akceptēja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz principus dabasgāzes tirgus atvēršanai no 2017.gada 3.aprīļa, kā arī uzņēmuma AS "Latvijas gāze" sadalīšanas nosacījumus. Tikmēr "Latvijas gāze" norāda, ka neiestājas pret tirgus liberalizāciju, taču norāda - politiķu virzītie grozījumi varot sadārdzināt dabasgāzi un apdraudēt Latvijas apgādes drošību.

 “Latvijas gāzes” komunikāciju vadītājs Vincents Makaris uzsvēra, ka kompānija neiebilst pret pašu tirgus atvēršanu, savukārt kompānijas sadalīšanai atvēlētais laiks esot nepamatoti īss, bez tam politiķi vairākkārt nav reaģējuši uz uzņēmuma aicinājumiem iespējamos risinājumus apspriest jau agrāk.

Uzņēmums nekad neiebilda pret gāzes tirgus atvēršanu, “tas ir mīts vai nesaprašanās”, bet “mums ir iebildumi pret uzņēmumu nodalīšanu”, kas neesot tieši saistīta ar tirgus atvēršanu, klāstīja Makaris.

Savukārt Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Ivars Ščerbickis pauda bažas par to, ka jaunie likuma grozījumi var mazināt apgādes drošību, jo tirgotāju ieinteresētība Inčukalnā uzglabāt pietiekami daudz gāzes šobrīd ir nepietiekam. Šim nolūkam būtu nepieciešams papildus regulējums, uzskata Ščerbickis.

Ja atvērs tirgu bez papildu regulējuma, pastāv risks, ka vasarā neviens neuzkrās gāzi krātuvē; gāze nav lēta, uzglabāšana nav lēta, komersantiem būs jāiesaldē finanšu līdzekļi līdz ziemai, “esmu pesimistiski noskaņots par to, ka būs daudz tirgus dalībnieku, kas būs gatavi glabāt gāzi ziemai”, pauda Ščerbickis.

Tiesa, Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka tirgū jau šobrīd ir pietiekama interese gan no pircēju, gan pārdevēju puses, tāpēc par piegāžu pieejamību nebūtu pamata uztraukties.

Ministru kabinetam ir noteikts pienākums izstrādāt dabasgāzes drošības rezerves izveidošanas un izmantošanas kārtību, lai pēc iespējas nodrošinātu dabasgāzes lietotāju nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi arī pēc tam, kad tirgus tiks atvērts konkurencei.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" neiebilstot pret Ekonomikas ministrijas (EM) iecerētajiem Enerģētikas likuma grozījumiem, kuri paredz uzņēmuma sadalīšanu vairākos uzņēmumos, nodalot gāzes tirdzniecības un pārvades un uzglabāšanas aktivitātes. "Latvijas gāze" gan uzskata, ka iecerētais uzņēmuma sadalīšanas termiņš esot pārāk īss un var izraisīt asas domstarpības ar "Latvijas gāzes" akcionāriem. 

Savukārt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola  iepriekš atzina: lai arī termiņi ir saspringti, tomēr sadalīšana ir iespējama līdz 2017.gadam. Viņa arī norādīja uz "Latvijas gāzes" centieniem vilcināt procesu.

Arī nozares eksperti atzīmē, ka "Latvijas gāze" nav īsti gatava tirgū jau drīzumā gaidāmajām pārmaiņām un cenšas novilcināt laiku. Lai gan vārdos uzņēmuma vadītāji atzīst, ka tirgus būs jāatver, izskan vairāki iebildumi, kuros nereti saklausāmas pat pretrunas.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti