Šoziem gadu desmitiem kārtīgus remontdarbus nepieredzējušie ceļi nonākuši uz sabrukšanas robežas, un lielākās galvassāpes tas rada lauku uzņēmējiem, kam nesakārtotā infrastruktūra neļauj domāt par attīstību.
"Klienti nevar piekļūt pie mums, un mēs nevaram piekļūt pie klientiem. Kamēr mēs izbraucam pa tām bedrēm, produkcija ir sakratījusies vai arī putekļaina un netīra. Mēs nevaram kvalitatīvu preci nogādāt līdz patērētājam," atzina stādu audzētāja Rasma Pakalna -Puķīte no Vecsaules pagasta.
Bauskas novada lauku konsultante saņēmusi arī ziņas par sadarbības partneriem, kuri atteikušies piegādāt savu produkciju uzņēmējiem, pie kuriem jābrauc pa neremontētiem lauku ceļiem.
Zemnieki ir gatavi iesaistīties ceļu sakārtošanā ar savu tehniku, pretim prasot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus, tomēr likumīgi izdarīt to nevarot.
"Mēs visi ļoti runājam par veselību, par izglītību, bet jebkurām strukturālām izmaiņām valstī ir vajadzīga infrastruktūra. Un laukos pirmie ir ceļi," teica Bauskas novada attīstības nodaļas vadītāja Ilze Tijone.
Tikmēr LLKC Bauskas novada lauku konsultante Anita Vismane norāda: "Ja nebūs sakārtotu ceļu, cilvēki pārtrauks uzņēmējdarbību. Jaunie vēl vairāk aizbrauks projām, un to mēs nedrīkstam pieļaut."
Bauskas novadā ap 400 kilometru ceļu pieder pašvaldībai, bet ap 200 kilometri ir vietējās nozīmes valsts ceļi.
Pašvaldības ceļu remontos līdz 2018. gada beigām ar Lauku atbalsta dienesta administrēto programmu projektos saņemto naudu izdošoties salāpīt apmēram piecus kilometrus ceļa katrā pagastā, bet vietējās nozīmes valsts ceļu remontiem pēdējos 30 gadus naudas vispār nav bijis.
Tāpēc sadarbībā ar LLKC uzsākta informācijas bāzes izveide par ceļu ietekmi uz uzņēmējdarbību, kas tikšot iesniegta Satiksmes ministrijai.
