Šāda kārtība līdz šim bijusi tikai Iecavas novadā, taču pēc teritoriālās reformas nolemts, ka noteikumi attieksies uz visu jauno Bauskas novadu, tostarp arī uz tukšajiem dzīvokļiem pagastos.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks (Nacionālā apvienība) sacīja: "Mazajos ciemos jau tas minimāli ietekmēs. Lielākā problēma ir Iecava un Bauska. Kā jūs zināt, tiesu izpildītāji, kas izsludina dzīvokļus izsolē, – lielākoties tur pārpērk pārpircēji, kuri laiž iekšā īrniekus. Nu, tad vai nu viņi maksā, vai ļauj cilvēkiem deklarēties. Vismaz kāda daļiņa nodokļos mums atnāks un arī valsts budžetā."
Valsts budžets vairāk varētu saņemt arī no privātpersonu izīrētajiem dzīvokļiem, kur nereti, nevēloties maksāt nodokļus, izīrēšanas faktu nereģistrē, un īrniekiem deklarēties mājoklī neatļauj. Cik mājokļu, kuros neviens nav deklarēts, novadā ir, pašvaldībā neatklāja, tomēr tie esot vairāki simti.
Nevienu no uzrunātajiem baušķeniekiem jaunās izmaiņas tieši gan neskaršot, tomēr, viņuprāt, šis neesot īstais brīdis, kad pašvaldībai mēģināt ieviest kārtību īres tirgū.
Iedzīvotājs Edgars sacīja: "Cik mēs varam maksāt, mēs jau neesam no gumijas tie cilvēki. Mums tikai par visu ko vairāk jāmaksā, un katru dienu kaut ko izdomā."
Jaunā novada saistošajos noteikumos pārņemta arī līdzšinējā Rundāles novada pieredze, kur atlaide 50% apmērā tika piešķirta zemei līdz trīs hektāriem.
Domnieks Mačeks norādīja: "Mēs šo noteikumu apvienojām visā jaunajā Bauskas novadā. Paaugstināta likme tiem, kur nav deklarēto par mājokļiem, bet, ja viņš ir deklarēts, viņam ir 50% atlaide, bet ne no mājokļa, bet gan zemes īpašumam."
Tiek prognozēts, ka no paaugstinātā NĪN pašvaldības ieņēmumi varētu palielināties par 200 000 eiro. Savukārt atvieglojumos par zemi summa varētu samazināties. Tādējādi finansiāla ieguvuma pašvaldībai nebūtu, bet palielinātos deklarēto iedzīvotāju skaits, kas nav mazsvarīgs dažādos Eiropas Savienības projektos, un, protams, pašvaldību vēlēšanās.
Cīņu par deklarēto iedzīvotāju skaitu, izmantojot paaugstināto NĪN, pirmās aizsāka Rīga un toreizējais Carnikavas novads. Lai gan dažkārt, mēģinot saņemt visas atlaides, vienas ģimenes locekļi tika piedeklarēti dažādās pašvaldībās, ieguvums esot bijis.
Bijusī Carnikavas novada domes priekšsēdētāja, tagadējā Ādažu novada domes deputāte Daiga Mieriņa (Latvijas Zemnieku savienība) teica: "Kaut kādi divi tūkstoši mums piedeklarējās pa tiem gadiem. Vienkārši mēs ar to ļoti sakārtojām deklarēšanās sistēmu novadā. Tas ir galvenais ieguvums, ko mēs patiesībā ieguvām."
Šo praksi no Carnikavas, lai gan ar nelielām korekcijām, pārņēmis arī jaunais Ādažu novads.
