No naudas atmazgāšanas ierobežošanas viedokļa par problemātiskākajiem klientiem uzskatīto NVS valstu klientu noguldījumi Latvijas bankās šā gada laikā ir ievērojami sarukuši. Patlaban to īpatsvars veido aptuveni 6% no kopējiem noguldījumiem Latvijas komercbankās, lēš Putniņš.
Kopš ziemas esot vērojams būtisks nerezidentu noguldījumu aizplūdums no Latvijas. “Čaulu [kompāniju] aizliegums spēlē zināmu lomu, bet nav noteicošais. (..) Politiskos mērķus, ko valdība ir nodefinējusi – atvadīties no šīm naudas plūsmām, ir sadzirdējuši banku klienti, mūsu baņķieri, mūsu banku vadītāji. Šis process jau ir sācies stipri pirms čaulu [kompāniju] aizlieguma,” sacīja FKTK vadītājs.
Sestdien, 30.jūnijā, beidzas FKTK nospraustais termiņš, līdz kuram uz nerezidentu apkalpošanu orientētajām bankām bija jāiesniedz banku uzraugam jaunie biznesa plāni. Daļa banku jau tos ir iesniegusi. Pēc tam FKTK ar bankām apspriedīs šos plānus, un rudenī varētu būt zināms banku uzrauga skatījums uz tiem. Savukārt ziemas sākumā biznesa plānus iecerēts iestrādāt FKTK uzraudzības dokumentos.
Putniņš pauda, ka Latvijas banku sektorā būtu jāizzūd terminam “nerezidenti”: “Acīmredzot uz rudens pusi termins “nerezidenti” būtu jāizskauž pilnībā. Ņemot vērā noguldījumu struktūru un klientu struktūru bankās, tie nerezidenti, par ko mēs runājam, pārsvarā ir postpadomju telpas klienti, kuri izmantoja dažādus rīkus, kā uzturēt kontus mūsu bankās. Šis līmenis jau būs ļoti, ļoti zems.
Faktiski arī ar jaunajiem biznesa plāniem mēs centīsimies gan jēdzieniski, gan biznesa pārskatos un paši savas pieejā sapludināt abu banku grupas.
Faktiski būs Latvijā reģistrētas un Latvijā bāzētas bankas,” norādīja Putniņš.
Interesanti, ka pirms gada FKTK centās mazināt bažas par uz nerezidentu apkalpošanu orientēto sektoru un sarunā ar LSM pat ierosināja, ka termins “nerezidents” jāaizstāj ar “ārzemju klients”.
Tāpat banku uzrauga vadītājs intervijā Latvijas Radio lēsa – visticamāk, gaidāma atsevišķu banku jurisdikciju maiņa: “Saprotot, ka šeit varbūt nav attiecīga infrastruktūra pieejama, prasības neapmierinās, varbūt klientiem Latvija vairs nebūs pievilcīga. Tas ir delikāts jautājums, vai visi atradīs savu vietu. Es pagaidām teikšu – esmu pārliecināts, ka vairums no bijušajām nerezidentu bankām saglabās savu darbību Latvijā, nebūs tā, ka mūsu banku sektors pilnībā izjuks vai būs tikai skandināvu bankas.”
KONTEKSTS:
Īpaša uzmanība banku sektoram pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, kuru vēlāk atbalstīja arī banku uzraugs.
Lielākā daļa šo nerezidentu naudas plūst tieši caur čaulas kompānijām - piesega firmām bez reālas darbības, ko mēdz izmantot nelikumīgas naudas legalizēšanas shēmās. LSM iepriekš publicēja apkopojumu, kuras Latvijas bankas orientējas uz nerezidentu apkalpošanu.
Pēc “ABLV” problēmām Saeima aprīlī noteica aizliegumu Latvijā reģistrētām bankām sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. Iepriekš Finanšu ministrija rosināja auditā vērtēt arī FKTK darbības attiecībā uz “ABLV Bank”.
