FKTK dati liecina, ka pagājušā gada beigās ārvalstu noguldījumi Latvijas bankās bija sarukuši jau līdz 3,3 miljardiem eiro, kas ir par 73% mazāk nekā 2015.gada beigās.
Taujāts par kādu banku aiziešanu no Latvijas līdz ar pārmaiņām attiecībā uz nerezidentiem, Putniņš sacīja, ka šis jautājums arvien ir aktuāls. Viņš arī atzina, ka vietējam tirgum banku skaits Latvijā ir par lielu.
Vienlaikus viņš norādīja – neviena banka nestrādā tikai ar vietējo klientūru. Taču arī esot skaidrs, ka strādāt ar vietējiem klientiem klasiskā izpratnē visas bankas nevarēs, tāpēc esot jāmeklē nišas.
“Tas ir brīvais tirgus, tas bizness un tas ir banku akcionāru rokās,” sacīja Putniņš.
Savukārt taujāts par iespējamiem mēģinājumiem no tirgus izspiest Skandināvijas bankas, Putniņš sacīja, ka Igaunijā izskanējušas bažas par šo banku iespējamu “repatriēšanos” un arī Latvija to vēro ar bažām. Taču pagaidām pazīmju šādam procesam nav.
KONTEKSTS:
Īpaša uzmanība banku sektoram pievērsta pēc tam, kad pērn februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, kuru vēlāk atbalstīja arī banku uzraugs.
Lielākā daļa šo nerezidentu naudas plūst tieši caur čaulas kompānijām - piesega firmām bez reālas darbības, ko mēdz izmantot nelikumīgas naudas legalizēšanas shēmās. LSM iepriekš publicēja apkopojumu, kuras Latvijas bankas orientējas uz nerezidentu apkalpošanu.
Savukārt 2019. gada martā banku uzraugs paziņoja, ka pabeigta 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšana un katrai bankai apstiprināts individuāls būtisko darbības rādītāju līmenis.