Banku uzraugi piemēro 1,79 miljonu eiro sodu «SEB bankai»

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemērojusi "SEB bankai" soda naudu 672 684 eiro apmērā par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un 1 121 140 eiro par pārkāpumiem starptautisko sankciju jomā, informēja FKTK.

Nosakot soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā, ka bankas klientu bāzei un finanšu pakalpojumiem piemītošais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmenis vērtējams kā zems, kā arī to, ka šī līguma noslēgšanas brīdī banka jau ir veikusi būtisku daļu no pasākumu plānā noteiktajiem pasākumiem, tajā skaitā veiktas divas ārējās revīzijas, pilnveidoti iekšējie normatīvie dokumenti, pilnveidotas informācijas tehnoloģijas sistēmas klientu darījumu uzraudzības nodrošināšanai.

Komisija un "SEB banka" ir noslēgušas administratīvo līgumu par 2017. gadā FKTK veikto bankas darbības pārbaudi, abām pusēm vienojoties par nepieciešamo pasākumu veikšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomas tālākai pilnveidošanai.

FKTK 2017. gadā bankā veica regulāro klātienes pārbaudi, kuras laikā konstatēja, ka tās iekšējās kontroles sistēma jāturpina uzlabot, kā būtiskāko trūkumu konstatējot faktu, ka banka pietiekamā apmērā un kvalitātē atsevišķos gadījumos nebija nodrošinājusi klientu saimniecisko darbību pamatojošu dokumentu iegūšanu, lai pārliecinātos, ka klientu veiktie darījumi nav vērtējami kā aizdomīgi, kā arī atsevišķos gadījumos pietiekamā apmērā nebija gūta pārliecība vai dokumentēts klienta patiesais labuma guvējs.

Banka pēc savas iniciatīvas ir izstrādājusi pasākumu plānu 2017. gadā veiktajā pārbaudē konstatēto trūkumu novēršanai un iekšējās kontroles sistēmas finanšu noziegumu apkarošanas jomā pilnveidošanai, turklāt lielāko daļu no ieteikumiem jau ieviesusi darbībā.

Tāpat 2019. gadā tika veikta mērķa pārbaude, kurā konstatētas atsevišķas nepilnības sankciju likumā noteikto prasību izpildē - banka saistībā ar vienu klientu nebija veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pareizas un faktiskajai situācijai atbilstošas informācijas ievadīšanu bankas sistēmās, uzsākot darījuma attiecības un sadarbības laikā, kā arī nebija pārliecinājusies par ievadītās informācijas atbilstību, kā rezultātā neiesaldēja attiecīgā klienta finanšu līdzekļus nelielā apmērā. 

FKTK norādīja, ka viens no iemesliem, kādēļ tika pieļauts pārkāpums, bija tas, ka "SEB banka" veica informācijas pārbaudes pret Eiropas Savienības, ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) un citiem sankciju sarakstiem, tai skaitā bankas iekšējiem sarakstiem, bet papildus neizmantoja ar sankcionētajām personām saistīto personu ārējos sarakstus, kas ļauj pārbaudīt sankcionētajām personām piederošos uzņēmumus, kas nepieļautu sankciju pārkāpšanu.

KONTEKSTS:

Zviedrijas finanšu uzraugs atklājis naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumus "SEB bankas" meitasbankās Baltijas valstīs. Līdz nākamā gada aprīlim lems, vai bankai tiks izteikts brīdinājums, vai arī uzlikts naudassods. Par aizdomīgiem darījumiem desmitiem miljonu vērtībā "SEB bankas" filiālēs ziņoja Zviedrijas televīzijas izmeklējošās žurnālistiskas raidījums.

Galvenās aizdomas krīt uz Igaunijas meitasbanku laika periodā no 2005. līdz 2018. gadam. Iepriekš līdzīgas aizdomas apstiprinājās arī "Swedbank", tikmēr skandalozākie darījumi bija saistīti ar "Danske Bank" Igaunijas meitasbanku, kas tagad ir slēgta.

Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti pagājušā gada augustā nāca klajā ar kritisku vērtējumu par Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Tādējādi FKTK pārbauda visas bankas, lai konstatētu pārkāpumus.

"Moneyval" ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Par vidēji efektīvu Latvijas institūciju rīcība atzīta astoņās jomās. Savukārt par efektīvu Latvijas varasiestāžu rīcību "Moneyval" atzīst vienā jomā – starptautiskajā sadarbībā.

"Moneyval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs iepriekš uzsvēra, ka Latvijas institūcijām ar darbiem jāapliecina savas spējas apkarot finanšu noziegumus. 

Latvija novembrī iesniedza progresa ziņojumu par "Moneyval" rekomendāciju izpildi. Dokuments attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansējuma novēršanas, kā arī apkarošanas sistēmas efektivitāti kopš 2017. gada beigām.

Latvijas paveiktais tiks vērtēts "Moneyval" klātienes plenārsēdē Strasbūrā šī gada decembrī un FATF klātienes sēdē 2020. gada februārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti