Banku uzraugi Kipras dēļ aicina rūpīgi izvērtēt ienākošās naudas izcelsmi

Latvijas Banka atsakās atbildēt, vai pagājušajā nedēļā saņēmusi vēstuli no Eiropas Centrālās Bankas (ECB) ar aicinājumu Latvijai nepieņemt naudu no Kipras bankām.
Par to, ka šāda vēstule bijusi, liecina Latvijas Radio rīcībā esoša droša, bet neoficiāla informācija. Vienlaikus Latvijas banku uzraugi aicinājuši bankas rūpīgi izvērtēt klientus un ienākošās naudas izcelsmi.

Ar aicinājumu nepieņemt no Kipras bankām aizplūstošo Krievijas naudu, ECB vērsās pie Latvijas bankas pagājušās nedēļas vidū, kad Kipra bija noraisījusi vienošanos ar starptautiskiem aizdevējiem. Par to liecina Latvijas Radio rīcībā esoša informācija.

Taču Latvijas Banka atsakās komentēt šīs ziņas, jo tās nāk no anonīmiem avotiem. Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, rakstiskā atbildē, pauž, citēju „ECB ir bijusi kontaktā par nerezidentu depozītiem Latvijas banku sistēmā un Latvijas puse ir varējusi to drošināt." 

Par ECB brīdinājumu Latvijai nepieņemt nerezidentu naudu no Kipras, pretējā gadījumā tā apgrūtinot sev ceļu uz eirozonu, pirmdien vēstīja ziņu aģentūra Reuters. Latvijas atbildīgās amatpersonas tūlīt mēģināja atspēkot bažas, stāstot, ka Latvija nevar kļūt par otru Kipru, jo finanšu sektora īpatsvars iekšzemes kopproduktā Latvijā 10 reižu mazāks.

"Tā nebūs tāda masveidīga bēgšana, ar ko organiski nevarētu mūsu bankas tikt galā," saka, "ABLV" bankas pārstāvis Ilmārs Jargāns. Šajā bankā nerezidentu naudas apkalpošana veido 80% biznesa.

Jargāns skaidro, ka par naudas pieplūdumu no Vidusjūras valsts pašlaik ir pāragri runāt, jo Kipras banku klienti nevar brīvi rīkoties ar saviem līdzekļiem. ABLV banka īpaši nezvejos Kipras banku klientus, bet sagaida, ka daļa varētu izvēlēties Latviju.

"Varētu izpausties varbūt kā neliels pieaugums virs šī plānotā pieauguma. Mūsu banka vēl ilgi pirms  Kipras notikumiem, aptiprinot šī gada finanšu plānu, mēs jau bijām plānojuši izaugsmi par 19%. Tajā brīdī, kad paši Kipras bankas klietni būs sapratuši, kādi ir turpmākie spēles noteikumi, tad arī redzēsim vai būsim pietiekami pievilcīgi, lai viņi nāktu pie mums," norāda Jargāns.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzības departamenta direktore Jeļena Ļebeģeva šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā piesauca statistikas datus, saskaņā ar kuriem janvārī no Kipras aizplūda teju divi miljardi eiro, bet Latvijā no visu ārvalstu klientiem šajā mēnesī neienāca pat 10 daļa no šīs summas.

Viņa gan atzina, ka orientējoties uz nerezidentu naudas apkalpošanu ir jārēķinās ar zināmiem riskiem, jo lielākoties noguldījumi ir uz īsiem termiņiem.

"Galvenais risks ir likviditātes risks, kas nozīmē, ka diezgan ātri un diezgan lielos apjomos nerezidentu noguldījumi var būt izņemti no bankām. Līdz ar to bankām ir ļoti svarīgi pareizi kontrolēt un saprast šo likvidiātes risku," saka Ļebeģeva. 

Bankām, kas pārtiek no nerezidentu naudas apkalpošanas, uzraugi jau iepriekš noteikuši divreiz augstākas prasības brīvajām rezervēm un spējai laicīgi norēķināties.

Krievijas ziņu aģentūra RIA Novosti vēsta, ka ceturtdien virkne Krievijas kompāniju saskārušās ar grūtībām pārnest norēķinu kontus no Kipras uz citām valstīm, tajā skaitā Latviju. Tas tiek skaidrots ar finanšu regulatoru stingrajām instrukcijām.

Latvijas bankās pašlaik glabājas 9 miljardi eiro ārvalstnieku naudas. Tā ir aptuveni puse no visiem noguldījumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti