Viņa norādīja arī, ka "vēl ir šādas tādas lietas un dažādi lēmumi", ko līdz novembra vidum ir jāpaspēj pieņemt un tas tiekot darīts. Jautāta, vai minētās lietas ir FKTK pārziņā, Purgaile norādīja: "Pārsvarā tie ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumi, tajā pašā laikā mēs arī ļoti aktīvi sadarbojamies ar pārējām institūcijām. Mums ir regulāras tikšanās un sarunas par visu to, kas ir starpinstitucionālie procesi un normatīvie dokumenti."
FKTK vadītāja atzina, ka līdz noteiktajam ziņojuma iesniegšanas termiņam ir atlikušas pāris nedēļas. "Izdarīts būs daudz, galvenais - būs jāspēj argumentēti pamatot, izstāstīt, parādīt.
Tās diskusijas būs garas, un, es domāju, ka mēs visu decembri pavadīsim sarunās ar "Moneyval" ekspertiem."
Viņa norādīja, ka līdz šim ļoti daudz kas no likumos noteiktā jau ir ieviests dzīvē, piemēram, iekšējās kontrole process bankās un FKTK īstenotais monitorings, pārbaudot, kā tas viss strādā. "Tās nav lietas, ko var ieviest šodien un pateikt – "ir izdarīts". Tās ir lietas, kas ir uzsāktas darīt, un mums ir jādemonstrē, ka mēs saprotam, kā tas viss darbosies ilgtermiņā," stāstīja Purgaile.
Viņa uzskata, ka saistībā ar "Moneyval" rekomendāciju ievešanu Latvijas atbildīgās institūcijas ir izdarījušas "mūsu spēkos un visu iesaistīto spēkos tuvu maksimumam, ko mēs varējām izdarīt". "Jā, ir noteikti kaut kas, kas paliks līdz galam nepadarīts, bet man liekas, ka šajā brīdī svarīgākais ir argumentēt par to un parādīt ar darbiem, kas ir iesākti, ka tas ir sākums, mēs ejam uz priekšu, un tas turpinājums sekos," teica Purgaile.
Taujāta par situāciju ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā iesaistīto saukšanu pie atbildības un sodīšanu, Purgaile atzina: "Tur, protams, var darīt vairāk. Nedomāju, ka mēs paspēsim līdz tam novembra vidum kādu notiesāt, bet tajā pašā laikā mēs redzam, kā strādā sistēma šobrīd, kā strādā sistēma bankās, kā notiek tālāk ziņošana Finanšu izlūkošanas dienestam, kas notiek tur, kā tālāk tiek nodota informācija tiesībsargājošajām institūcijām. Protams, jāskatās, kur to efektivitāti vēl var uzlabot, jo viens ir sistēma uz papīra, bet [svarīgi] saprast, kā tālāk tiesībsargājošās institūcijas to noved līdz galam – līdz notiesājošam tiesas spriedumam."
Jautāta, vai "Moneyval" eksperti no Latvijas sagaida paraugprāvu, kas apliecinātu valsts spēju saukt pie atbildības tā sauktās netīrās naudas atmazgātājus, FKTK vadītāja atzina: "Domāju, tā varētu būt.
Ceru, ka mūsu kolēģi tiesībsargājošajās iestādēs spēs kaut vai parādīt kaut kādu sākumu kādam procesam. (..)" Jautāta, vai līdz šim tās to ir spējušas, FKTK vadītāja noteica: "Domāju, ka tur vēl ir, ko darīt."
KOTEKSTS:
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus pagājušā gada augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
"Moneyval" ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Par vidēji efektīvu Latvijas institūciju rīcība atzīta astoņās jomās. Savukārt par efektīvu Latvijas varasiestāžu rīcību "Moneyval" atzīst vienā jomā – starptautiskajā sadarbībā.
"Moneyval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs iepriekš uzsvēra, ka Latvijas institūcijām ar darbiem jāapliecina savas spējas apkarot finanšu noziegumus. "Tas, ko mēs sagaidām īsā laika posmā, ir vairāk rezultātu. Tas nozīmē vairāk izmeklēšanas, prokurorus, kas pieceļas, sāk darīt savu darbu un noved lietas līdz tiesai. Mēs vēlamies redzēt uzraugus, kas drosmīgāk vēršas pret neatbilstošiem cilvēkiem, pret cilvēkiem, kas pārbauda likuma robežas un noziedzniekiem raida ļoti skaidru signālu, ka viņi Latvijā nav gaidīti," teica Telesklafs.
Latvija šā gada augusta beigās jau iesniedza vienu ziņojumu, kurā uzskaitīja «Moneyval» rekomendāciju ieviešanā ieviestos uzlabojumus normatīvajos aktos. Šī gada novembrī Latvijai ir jāiesniedz nākamais ziņojums par sasniegtajiem efektivitātes rādītājiem, tas ir, par ieviesto tehnisko rekomendāciju praktisko piemērošanu visās "Moneyval" rekomendāciju jomās.
Latvijas paveiktais tiks vērtēts "Moneyval" klātienes plenārsēdē Strasbūrā šī gada decembrī un FATF klātienes sēdē 2020. gada februārī.
