Banku sektors Latvijā 2013. gadā strādājis ar 173 miljonu latu peļņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

2013 gads banku sektorā aizritēja mērenas attīstības zīmē, turpinot uzlaboties galvenajiem banku darbības rādītājiem, kopumā banku sektors gadu noslēdza ar 173 miljonu latu jeb 246,2 miljonu eiro peļņu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem.

2013. gads bija jau otrais pēc kārtas (pēc trim zaudējumus nesošiem gadiem), kad banku sektors kopumā darbojās ar peļņu, un tās apmērs sasniedza 173 miljoniem latu jeb 246.2 miljoniem eiro (2012. gadā peļņa sasniedza 122,3 miljonus latu).  

15 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja gandrīz 95% no banku sektora aktīviem, 2013. gadā kopumā guva 213,1 miljona latu lielu peļņu. 2013. gada laikā pelnītspēja uzlabojās un banku sektora kapitāla atdeves rādītājs (ROE) decembra beigās sasniedza 8,65% (2012. gada beigās – 5,56%).

Banku ienākumu un izdevumu struktūra būtiski nav mainījusies. Procentu likmju krituma ietekmē procentu ienākumi turpināja samazināties, savukārt gandrīz par ceturtdaļu gada laikā sarukušie banku saistību apmēri pret monetārajām finanšu institūcijām (MFI), kā arī zemā procentu likmju vide ļāva bankām būtiski samazināt procentu izdevumus par piesaistītajiem līdzekļiem, kā dēļ tīrie procentu ienākumi pieauga par 10,4%. 2013. gadā banku pelnītspēju pozitīvi ietekmēja arī tīro komisijas naudu ienākumu pieaugums (par 13,6%) un kredītportfeļa kvalitātes pakāpeniska uzlabošanās (joprojām būtiskākais banku izdevumu postenis, t.i., tīrie izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem saruka par 10,9%).

Neskatoties uz pieaugošu pieprasījumu noguldījumu apjomu un arī īpatsvaru kopējos noguldījumos, pieaugot likvīdajiem aktīviem likviditātes risks saglabājās ierobežots. 2013. gada decembra beigās likviditātes rādītājs sasniedza 64,4% (minimālā prasība – 30%) gada laikā pieaugot par 4,7 procentpunktiem.

Eiro ieviešana veicinājusi strauju rezidentu noguldījumu pieaugumu – 848 miljoni latu (1,2 miljardi eiro) jeb 13,3%, savukārt nerezidentu noguldījumiem palielinoties par 384 miljoniem latu (546 miljoniem eiro) jeb 6,3%, kopējo noguldījumu apmērs 2013. gada beigās sasniedza 13,7 miljardus latu (19,5 miljardu eiro). 2013. gada sākumā atsākās mērens rezidentu mājsaimniecību noguldījumu pieaugums, bet pēdējā ceturksnī pirms eiro ieviešanas strauji pieauga gan mājsaimniecību, gan arī uzņēmumu noguldījumi – 2013. gadā kopumā tiem pieaugot par attiecīgi 390 miljoniem latu (556 miljoniem eiro) un 332 miljoniem latu (472 miljoniem eiro). Palielinājās ari valdības un finanšu institūciju noguldījumi.

2013. gadā saistības pret MFI turpināja sarukt, ko pamatā noteica ārvalstu banku meitu un filiāļu no mātes bankām piesaistītā finansējuma sarukums par 923 miljoniem latu (1,3 miljardiem eiro), ko veicināja banku sektora konsolidācija, rezidentu noguldījumu pieaugums un kredītportfeļa sarukums.

Pieaugot pieprasījumu noguldījumu īpatsvaram kopējos noguldījumos, lai sabalansētu finansējuma termiņstruktūru, arvien aktīvāk tiek emitētas ilgtermiņa obligācijas – lai arī to attiecība pret kopējiem aktīviem joprojām ir zema, gada laikā to apjoms ir pieaudzis par 68% jeb 95 miljoniem latu (135 miljoniem eiro), sasniedzot 234 miljonus latu (333 miljoni eiro).

Kredītportfelis 2013. gadā samazinājās par 6,5%. Izņemot norakstīto kredītu efektu, kuri ir drīzāk iepriekšējo krīzes gadu banku bilanču sakārtošanas procesa beigu posms, nevis esošās situācijas atspoguļojums, kredītportfelis saruka par 3,1% (t.sk. rezidentu nefinanšu sabiedrību – par 1,8%, rezidentu mājsaimniecību – par 4,5%).

Banku no jauna piešķirtie kredīti rezidentu nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām 2013. gadā sasniedza 1,6 miljardus latu (2,3 miljardus eiro) – par 5% vairāk nekā pērn. Pieaugums bija vērojams nekustamā īpašuma, būvniecības, tirdzniecības un transporta nozarēs. Mājsaimniecībām piešķirti kredītlīdzekļi mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam vairāk nekā 191 miljonu latu (270 miljoniem eiro) apmērā – par 21,8% vairāk nekā pērn.

Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī turpināja sarukt un decembra beigās bija 8,3% (2012. gada beigās – 11,2%). Šādu kredītu īpatsvars rezidentu mājsaimniecību kredītportfelī sasniedza 12%, savukārt rezidentu nefinanšu sabiedrību kredītportfelī – 7%. Kopējais kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kredītportfelī gada laikā saruka no 17,4% līdz 14,6%. Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums 2013. gada beigās saruka līdz 674 miljoniem latu (958 miljoniem eiro) jeb 6,1% no banku kopējā kredītportfeļa (2012. gada beigās – 8%), bet uzkrājumu attiecība pret virs 90 dienām kavēto kredītu atlikumu saglabājās augstā līmenī – 73,6%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti