Banku savienības izveide nonāk finiša taisnē

Eiropas Parlaments ir apstiprinājis nozīmīgākās izmaiņas eirozonas finanšu sistēmā kopš monetārās savienības izveidošanas pirms vairāk nekā 10 gadiem. Dota zaļā gaisma pēdējiem banku savienības elementiem, izveidojot vienotu uzraudzības mehānismu, kā arī apstiprinot fondu grūtībās nonākušām kredītiestādēm, kurā iemaksas veiks pašas bankas. Banku savienības mērķis ir laicīgi prognozēt banku riskus, vienlaikus pasargājot nodokļu maksātājus no izmaksu uzņemšanās.

Ar lielu balsu vairākumu Eiropas Parlamenta deputāti šonedēļ atbalstīja banku savienības nosacījumus pēdējā plenārsēdē pirms maijā gaidāmajām vēlēšanām, noslēdzot sarežģīto procesu, ko izraisīja vairāku banku krahs eirozonas parādu krīzes laikā.

Balsojumā eirodeputāti apstiprināja pēdējos banku savienības elementus, lai novērstu situācijas, kad grūtībās nonākušas kredītiestādes dalībvalsti var novest līdz bankrota slieksnim un maksa par to gulstas uz nodokļu maksātāju pleciem.

Pirmkārt, eirodeputāti apstiprināja banku uzraudzības sistēmu - Vienoto uzraudzības mehānismu. Tas Eiropas Centrālās bankas paspārnē darboties sāks novembrī, un uzraudzīs 130 lielākās eirozonas bankas, vienlaikus saglabājot nacionālo uzraudzības iestāžu kompetenci.

Uzraudzības funkciju papildina Vienotā noregulējuma mehānisms, kas pēc Eiropas Centrālās bankas ierosinājuma tiks iesaistīts, lai stabilizētu vai slēgtu grūtībās nonākušu banku, pirms tā var nodarīt tālāku kaitējumu ekonomikai.

Apstiprināta arī 55 miljardu eiro vērta glābšanas fonda izveide, kurā iemaksas veiks pašas bankas. Mērķis ir nodrošināt, ka problēmu gadījumā, kad glābšanā ir jāiegulda naudas līdzekļi, nodokļu maksātāji ir pēdējie rindā  Sarunās ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam izdevās panākt, ka šis fonds pilnā apmērā tiek izveidots ātrāk, nekā paredzēts iepriekš, proti, astoņu gadu laikā. Vienlaikus paredzētas arī garantijas mazajiem - līdz 100 tūkstošu eiro noguldījumiem bankās.

Eiropas Parlamenta Ekonomikas komitejas priekšsēdētāja Šarona Boulza paziņoja, ka banku savienības izveidei ir milzīga nozīme, jo beidzot tiek veidota vienota un paredzama procedūra gadījumiem, kad kredītiestādes nonāk nopietnās grūtības:

„No vienas puses mums ir finanšu pakalpojumu sektors, no otras- ekonomikas pārvaldība. Abas apvienojas banku savienībā, un tam ir ļoti liela nozīme finanšu tirgus stabilitātei un eiro stabilitātei.”

Savukārt Eiropas Savienības iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē paziņoja, ka tagad ir izveidota „patiesa Eiropas sistēma, lai uzraudzītu eirozonas bankas un cīnītos ar turpmākām problēmām”.

„Mēs ieviešam preventīvas pilnvaras, lai mēģinātu un varētu paredzēt krīzes situāciju. Es bieži esmu teicis, ka profilakse ir lētāka nekā ārstēšana,” sacīja Barnjē.

Vismaz trīs lielākās bankas katrā iesaistītajā dalībvalstī Eiropas Centrālā banka uzraudzīs tieši un nepastarpināti. Latvijas gadījumā tās būs „Swedbank”, „SEB”, „ABLV”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti