Notikumu hronoloģija:
- Otrdien, 13.februārī, ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās, pēc kā bankai radās grūtības;
-
Svētdien, 18.februārī, FKTK pēc ECB instrukcijām nolēma uz laiku noteikt “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus. Tas darīts, lai apturētu strauju līdzekļu aizplūšanu no bankas;
-
Naktī uz pirmdienu, 19.februāri, "ABLV Bank" paziņoja, ka nolēmusi pret vērtspapīru ķīlu lūgt aizdevumu Latvijas Bankai līdz 480 miljoniem eiro;
-
Pirmdien, 19.februārī, no rīta Latvijas Banka paziņoja, ka nolēmusi pret vērtspapīru ķīlu aizdod «ABLV Bank» 97,5 miljonus eiro jeb teju piecreiz mazāku summu par lūgto;
-
Pirmdienas, 19.februāra, pēcpusdienā komercbanka paziņoja, ka kopš pagājušās trešdienas līdz svētdienai no "ABLV Bank" izņemti 600 miljoni eiro;
-
Trešdien, 21.februārī, Latvijas Banka paziņoja, ka vērtē iespēju "ABLV Bank" izsniegt vēl vienu ārkārtas aizdevumu pret vērtspapīru ķīlu;
-
Ceturtdien, 22.februārī, "ABLV Bank" vadība paziņoja, ka situāciju komercbankā ir izdevies stabilizēt un ka banka ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai;
-
Piektdien, 23.februārī, Latvijas Banka nolēma "ABLV Bank" pret vērtspapīru ķīlu aizdot vēl nepilnus 200 miljonus eiro.
-
Naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK pieņēma lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. ECB paziņoja, ka "ABLV Bank" tiks likvidēta un tās glābšana nav sabiedrības interesēs.
-
Pirmdien, 26.februārī, "ABLV Bank" ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.
"Banka nonāca izolācijā un biznesā grūtībās tieši reputācijas [problēmu] dēļ.
Tas arī ir diezgan skaidrs signāls pārējām bankām, kam ir liels ārvalstu jeb riskanto ārvalstu klientu biznesa īpatsvars, ka izmaiņām ir jānotiek straujāk nekā tās līdz šim jau ir bijušas,
neskatoties uz to, ka ārkārtīgi daudz jau ir darīts, īpaši pēdējos divos gados gan regulācijā, gan uzraudzībā, gan likumdošanā," teica ministre.
Viņa norādīja, ka noteiktas iniciatīvas jau esot tuvākajā dienaskārtībā. Proti, FKTK jau bija plānojusi katrai bankai noteikt, ka ir būtiski jāmazina riskanto ārvalstu klientu īpatsvars divu gadu laikā. "Domāju, ka, redzot, kā ir notikumi attīstījušies, tas būtu jādara vēl daudz ātrāk," klāstīja finanšu ministre.
Tāpat tiek apsvērta iespēja ieviest finanšu sektorā nodevu par čaulas jeb pastkastīšu firmu (bez pierādāmas faktiskās darbības), "ārzonu" kompāniju un citu īpaši riskantu ārvalstu klientu apkalpošanu, lai tādējādi bankas demotivētu nodarboties ar šādu riskantu klientu apkalpošanu.
Reizniece-Ozola atzīmēja: lai arī pagaidām FM nav zināms, vai Eiropas Centrālā banka lems par "ABLV Bank" likvidāciju,
ministrija ir sagatavojusi un pirmdien steidzamības kārtā uz Saeimu virzīs Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz būtiski samazināt likvidatoru jeb maksātnespējas administratora atlīdzības līmeni.
"Lai iespējami daudz līdzekļi tiktu novirzīti kreditoriem, nevis kādiem starpniekiem. Priekšlikums būtu neņemt vērā likvidatora atlīdzībā to bankas aktīvu daļu, kas ir ļoti viegli izstrādājama, kas jau ir bankas kontā. Atlīdzība būtu saņemama tikai par tiem aktīviem, kuru atgūšanā būtu jāiegulda pietiekami lielas pūles," teica ministre.
Lai arī ASV iestādes ir atzinīgi vērtējušas Latvijas FKTK darbu pēdējo divu gadu laikā, FM rosinās Saeimu kā FKTK pārraugošo iestādi vērtēt banku uzrauga darbu.
"Lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā un visiem arī šeit būtu laba sajūta, ka tie lēmumi, kas ir bijuši pieņemti, ir bijuši korekti, profesionāli, runāsim ar Saeimu, lai iniciētu kādu neatkarīgu auditu, lai varētu novērtēt FKTK darba kvalitāti," teica ministre.
Viņa norādīja, ka pašlaik viņai nav iemeslu neuzticēties FKTK. "Bet, protams, arī man gribētos tādu ārējo vērtējumu."
Jau ziņots, ka FKTK padome, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālās banka (ECB) nav devusi instrukciju atcelt iepriekš noteiktos maksājumu ierobežojumus “ABLV Bank”, naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu “ABLV Bank” klientiem. FKTK vadītājs Pēters Putniņš preses konferencē sestdien norādīja, ka turpmākais "ABLV Bank" liktenis ir atkarīgs no ECB, kuras tiešā uzraudzībā ir "ABLV Bank". ECB sestdien paziņoja, ka "ABLV Bank" tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs.
