Banku nozarē rosinās nodevu čaulas firmām un «apcirpt» likvidatoru atlīdzību

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) pēc nedienām ar "ABLB Bank" rosinās finanšu sektorā ieviest jaunu nodevu par čaulas firmu apkalpošanu, kā arī steidzamības kārtā virzīt likuma grozījumus, lai samazinātu maksātnespējas administratoru jeb likvidatoru atlīdzības. Tāpat Saeima tiks aicināta veikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darba auditu.

Notikumu hronoloģija:

Runājot "ABLV Bank” problēmām, ministre sestdien, 24. februārī, preses konferencē paziņoja, ka komercbankai pēc ASV paziņojuma par "ABLV Bank" iespējamo iesaisti naudas atmazgāšanas shēmu organizēšanā radās grūtībās - tā "lielā mērā nonāca izolācijā no citiem tirgus dalībniekiem".

 

"Banka nonāca izolācijā un biznesā grūtībās tieši reputācijas [problēmu] dēļ.

Tas arī ir diezgan skaidrs signāls pārējām bankām, kam ir liels ārvalstu jeb riskanto ārvalstu klientu biznesa īpatsvars, ka izmaiņām ir jānotiek straujāk nekā tās līdz šim jau ir bijušas,

neskatoties uz to, ka ārkārtīgi daudz jau ir darīts, īpaši pēdējos divos gados gan regulācijā, gan uzraudzībā, gan likumdošanā," teica ministre.

Viņa norādīja, ka noteiktas iniciatīvas jau esot tuvākajā dienaskārtībā. Proti, FKTK jau bija plānojusi katrai bankai noteikt, ka ir būtiski jāmazina riskanto ārvalstu klientu īpatsvars divu gadu laikā. "Domāju, ka, redzot, kā ir notikumi attīstījušies, tas būtu jādara vēl daudz ātrāk," klāstīja finanšu ministre.

Tāpat tiek apsvērta iespēja ieviest finanšu sektorā nodevu par čaulas jeb pastkastīšu firmu (bez pierādāmas faktiskās darbības), "ārzonu" kompāniju  un citu īpaši riskantu ārvalstu klientu apkalpošanu, lai tādējādi bankas demotivētu nodarboties ar šādu riskantu klientu apkalpošanu.

Reizniece-Ozola atzīmēja: lai arī pagaidām FM nav zināms, vai Eiropas Centrālā banka lems par "ABLV Bank" likvidāciju,

ministrija ir sagatavojusi un pirmdien steidzamības kārtā uz Saeimu virzīs Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz būtiski samazināt likvidatoru jeb maksātnespējas administratora atlīdzības līmeni.

"Lai iespējami daudz līdzekļi tiktu novirzīti kreditoriem, nevis kādiem starpniekiem. Priekšlikums būtu neņemt vērā likvidatora atlīdzībā to bankas aktīvu daļu, kas ir ļoti viegli izstrādājama, kas jau ir bankas kontā. Atlīdzība būtu saņemama tikai par tiem aktīviem, kuru atgūšanā būtu jāiegulda pietiekami lielas pūles," teica ministre.

Lai arī ASV iestādes ir atzinīgi vērtējušas Latvijas FKTK darbu pēdējo divu gadu laikā, FM rosinās Saeimu kā FKTK pārraugošo iestādi vērtēt banku uzrauga darbu.

"Lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā un visiem arī šeit būtu laba sajūta, ka tie lēmumi, kas ir bijuši pieņemti, ir bijuši korekti, profesionāli, runāsim ar Saeimu, lai iniciētu kādu neatkarīgu auditu, lai varētu novērtēt FKTK darba kvalitāti," teica ministre.

Viņa norādīja, ka pašlaik viņai nav iemeslu neuzticēties FKTK. "Bet, protams, arī man gribētos tādu ārējo vērtējumu."

Jau ziņots, ka FKTK padome, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālās banka (ECB) nav devusi instrukciju atcelt iepriekš noteiktos maksājumu ierobežojumus “ABLV Bank”, naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu “ABLV Bank” klientiem. FKTK vadītājs Pēters Putniņš preses konferencē sestdien norādīja, ka turpmākais "ABLV Bank" liktenis ir atkarīgs no ECB, kuras tiešā uzraudzībā ir "ABLV Bank". ECB sestdien paziņoja, ka "ABLV Bank" tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti