Vairāki Baltkrievijas uzņēmumi pauduši interesi par darbības pārcelšanu uz Latviju. Vienlaikus tiek paustas bažas par šādu uzņēmumu sadarbību ar Latvijas bankām, ņemot vērā stingros noteikumus pret nerezidentiem.
“Ir grūti piesaistīt investīcijas, ja uzņēmums ienāks Latvijā un nevarēs atvērt šeit bankas kontu. Ar atbildīgajām iestādēm esam nemitīgā kontaktā. Un tieši attiecībā uz baltkrievu investoriem svarīgi rīkoties ātri,” situāciju komentēja ministrs.
Viņš pauda cerību, ka izdosies atrast kompromisu un tiks atviegloti nosacījumi, izveidojot “zaļo koridoru” investoru ienākšanai Latvijā. “Es tiešām tam ticu, un ir pamatotas aizdomas, ka tas varētu notikt,” sacīja Vitenbergs.
Skaidrība par to varētu būt nākamnedēļ, piebilda politiķis.
Arī premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") šonedēļ pauda, ka Latvijas finanšu sektorā būtu jāizbeidz tikai meklēt "melno naudu" un vairāk jādomā par banku sektora attīstību.
KONTEKSTS:
Latvija pievērsa pastiprinātu uzmanību cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu pēc tam, kad 2018. gada augustā "Moneyval" eksperti nāca klajā ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus. Valstij tika noteikts pastiprinātas kontroles režīms, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.
Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un "Moneyval" rekomendāciju ieviešana kļuva par vienu no Kariņa vadītās valdības prioritātēm, piesakot finanšu sektora “kapitālo remontu”.
2020. gada janvārī "Moneyval" novērtēja Latvijas progresu, atzīstot uzlabojumus 11 rekomendāciju izpildē, bet atstājot uzraudzības statusu Latvijai; februārī kļuva zināms, ka Latvijai izdevies izvairīties no finanšu sektora "pelēkā saraksta".
