Pašlaik ierindas maksājumu kartes īpašnieks izjūt banku savstarpējo komisiju ietekmi kādā tirdzniecības vietā, ieraugot paziņojumus, ka ar karti var norēķināties tikai sākot no noteiktas summas, piemēram viena vai diviem eiro. Tas nozīmē, ka tirgotājam par naudas noņemšanu no kartes bankai ir jāsamaksā komisija vairāku centu apmērā un par mazām summām viņam darījums kļūst neizdevīgs. Tā paša iemesla dēļ mazie tirgotāji bieži vispār nepiedāvā elektronisko norēķinu iespējas.
Eiropas mērogā aplēsts, ka gadā tirgotāji bankām komisijās samaksā ap 10 miljardiem eiro. Pēc Briseles amatpersonu domām, uzliekot komisijām griestus, iegūtu gan patērētāji, gan tirgotāji. Savukārt banku pārstāvji skaidro, ka bankas no komisijām tālāk maksā citiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu karšu sistēmu uzturētājiem „Visa” un „Mastercard”.
Ja bankas nevarēs iegūt naudu pašreizējā veidā, tās liks piemaksāt klientiem. „Atsevišķās ES valstīs piemēram Spānijā un Polijā, kur darbojas vietēja līmeņa regula par maksājumu komisijām, mēs redzam, ka ir pieaugusi kartes gada maksa,” norāda Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.
Bankas mierina, ka Latvijā starp tām ir diezgan augsta konkurence un ievērojamu pakalpojumu sadārdzināšanu bankas nevarot atļauties. „Šeit ir jāizskata, lai gada maksas pieaugums līdzsvarotos ar citiem ieguvumiem, kas klientam padara kartes izmantošanu izdevīgu,” saka bankas “Citadele” pārstāve Baiba Ābelniece.
Pagaidām vēl komisiju ierobežošanas plāni ir sākumstadijā. To īstenošana var ilgt vismaz gadu.
