Finanšu nozares asociācijas Digitālās transformācijas komitejas līdzpriekšsēdētājs Iļja Nogičevs stāsta – Eiropas Komisijas regula nosaka, ka kodu kartes neatbilst drošības standartiem. “Kodu kartē ir cipari, kas klientam ir jāievada, lai varētu pieslēgties internetbankai un lai apstiprinātu kādu maksājumu. Tie kodi netiek mainīti. Līdz ar to, ja mēs skatāmies no drošības aspektiem, kodu karti ir diezgan vienkārši nozagt vai nofotografēt kodu kartes saturu,” skaidro Nogičevs.
Papildu drošības elementi tika ieviesti 2017. gadā. Bankas samazināja limitus darījumiem, izmantojot kodu kartes. Nākamais solis ir šī gada 1. aprīlī. “Ja jūs gribēsiet veikt pirkumus internetā, tad “Visa” un “MasterCard” vairs nepieņems kodu kartes. Nākamais solis būs 14. septembris, tad kodu kartes vairs nedrīkstēs izmantot arī citās Eiropas Savienības valstīs,” klāsta Nogičevs.
Viņš arī norāda, ka klientu skaits, kas izmanto kodu kartes, samazinās. Piemēram, 2018. gada janvārī aptuveni 65% pieslēdzās internetbankai vai mobilajai aplikācijai ar kodu karti, bet šogad janvārī tie jau bija aptuveni 30%.
Katra komercbanka piedāvā vairākus autentifikācijas jeb klienta atpazīšanas veidus. “Swedbank” filiāļu tīkla vadītājs Mārtiņš Drusts stāsta, ka pusmiljons bankas klientu jau lieto mobilo aplikāciju “Smart ID”, bet kodu kartes joprojām lieto 208 000 klientu. Banka pakāpeniski samazina limitus, ko var samaksāt internetbankā ar kodu karti, un tagad limits ir 50 eiro.
“Klientu daudzums ir ļoti salīdzināmas gan Rīgā, gan ārpus Rīgas. Laukos ir pašapkalpošanās filiāles, kur klientu uz pieņemšanas laiku – četrām stundām – proporcionāli ir vairāk, bet mēs meklējam veidus, kā būt uz vietas biežāk un garākas stundas. Bija tāds mīts, ka laukos vairāk izmanto kodu kalkulatorus, bet lielai daļai mūsu klientu ir viedtālruņi. Pensionāri vairāk izmanto kodu kalkulatoru, jo viņiem liekas, ka kalkulators ir saprotamāks. Bet tas ir sarežģītāks lietošanā,” stāsta Drusts.
Bankas klientiem piedāvā iespēju iegādātie kodu kalkulatorus, kas katru reizi ģenerē jaunu ciparu kombināciju. Bet banka “Citadele” savā mobilajā lietotnē piedāvā autentificēties pat ar pirkstu nospiedumiem vai sejas atpazīšanu.
“Piedāvājam iekļūt savā internetbankā un apstiprinātu maksājumus ar pirkstu nospiedumu vai savu sejas atveidu no tiem telefoniem, kas to atbalsta. To izmanto gados jauni bankas klienti, kas ir tādi advancētāki. Ir ļoti ērti, ja tu vari uzsmaidīt savam telefonam un esi iekšā savā internetbankā. Bet klientam vienmēr ir izvēle: vai nu var izmantot kodu, ko zina tikai viņš, vai viņš izmanto pirkstu nospiedumus,” stāsta Āris Dreimanis no bankas “Citadele”.
“Citadeles” klienti gan arī turpmāk varēs izmantot kodu kartes, bet kopā ar īsziņām. “Jā, bet būs darījumu limiti – varēs pārskaitīt līdz divtūkstoš eiro dienā. Īsziņa nozīmē to, ka klients ievada savu paroli, kodu no kodu kartes, un uz mobilo telefonu viņam pienāk īsziņa, kurā norādīts papildus drošības kods. Tā kā šis ir Eiropas Savienības pieļautais vairāku faktoru autentifikācijas risinājums, kas nodrošina klientiem papildu drošību. Droši vien, ka būs klienti, kuriem nav viedtelefoni, un tad viņiem šis risinājums ar īsziņu būs noderīgs. Mēs to saprotam, tāpēc mēs to turpinām piedāvāt,” skaidro Dreimanis.
Jebkuras pārmaiņas maina mūsu ikdienu, un kādam tās ir pieņemt vieglāk, citam grūtāk. Labā ziņa – banku klienti var izvēlēties, kāds autentifikācijas risinājums katram šķiet ērtāks.
