Banku eksperts: Par spīti pandēmijai iedzīvotāju interese par mājokļa iegādi saglabājas diezgan augsta

Par spīti Covid-19 pandēmijas ietekmei uz ekonomiku kopumā mājokļa kreditēšana 2020. gadā ir salīdzinoši veiksmīga. Pieprasījuma apjoms ir saglabājies līdzvērtīgs 2019. gada līmenim. Aizņemšanās paradumos dominē racionāla piesardzība – bankas pieturas pie atbildīgas kreditēšanas principiem, bet cilvēki ir rūpīgāki un izvērtē mājokļa pirkuma ietekmi uz budžetu, kā arī lūkojas pēc funkcionāliem mājokļiem bez liekām platībām.

Banku eksperts: Par spīti pandēmijai iedzīvotāju interese par mājokļa iegādi saglabājās diezgan augstaLinda Zalāne

“Piesardzība un bažas, šķiet, ir galvenie 2020. gada raksturlielumi. Tomēr, neskatoties uz pandēmijas radītajām ekonomikas svārstībām, iedzīvotāju interese par mājokļa iegādi saglabājās diezgan augsta,” saka Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainārs Balcers.  Pieprasījuma kritums bijis 2020. gada 2. ceturksnī, bet jau 3. ceturksnī pieprasījums pēc mājokļa kredītiem atkal strauji pieaudzis.

Lai gan pandēmijas dēļ situācija bija neskaidra, 2020. gada pirmajos desmit mēnešos mājokļu kredītos ir izsniegti aptuveni 575 miljoni eiro.

“Spriežot pēc iedzīvotāju intereses, kopējais rezultāts visdrīzāk būs salīdzināms ar 2019. gada kreditēšanas apjomu, kad kopumā tika izsniegti ap 650 miljoniem eiro, bet 2018. gadā tie bija 520 miljoni eiro,” datus min Balcers.

Arī vidējās kredīta summas 2020. gadā saglabājas līdzīgas kā 2019. gadā – nedaudz vairāk par 62 tūkstošiem eiro uz vienu līgumu. Kopumā vērtējot pieprasījuma tendences un aizņemšanās paradumus, Ainārs Balcers teic, ka dominē racionāla piesardzība – bankas pieturas pie atbildīgas kreditēšanas principiem, bet cilvēki ir rūpīgāki un izvērtē mājokļa pirkuma ietekmi uz budžetu. Faktiskais pieprasījums ir liels, bet tikai puse no tiem realizējas darījumos. Bet kādi ir būtiskākie šķēršļi mājokļa kredīta saņemšanai?

“Joprojām slikta kredītvēsture, nepietiekams uzkrājumu līmenis vai zemi ienākumi ir galvenie iemesli, kādēļ ir cilvēki, kas joprojām mājokļa kredītu nevar saņemt. Tiesa, arī ēnu ekonomika daļai sabiedrības mazina kredīta pieejamību, jo bez caurspīdīgi un dokumentāli pierādāmiem ienākumiem kredītu saņemt nevarēs,” norāda Balcers.

Tāpat tiek vērtēta dzīvojamās mājas energoefektivitātes rādītāji. Balcers stāsta, ka proporcionāli liela daļa jeb ap 60% mājokļu iegādes finansēšanas darījumu notiek tipveida projektu segmentā, jo tajā piedāvājums ir plašāks. Pakāpeniski pieaug finansējuma apjoms arī jaunbūvētajās mājās, kas būvētas pēdējos 20 gados.

“60% gadījumu tiek finansēti joprojām Rīgā, ap 20% ir Pierīgā un tad atlikušie 20% ir reģionos. Galvenokārt mājokļu kredīti tiek ņemti dzīvokļa iegādei, bet saglabājas stabils pieprasījums arī pēc aizdevumiem privātmājas iegādei vai būvniecībai.

Pēdējo gadu tendence, kuru ārkārtējā situācija ir vēl tikai pastiprinājusi, – cilvēki ir pārliecinājušies, ka daudzās profesijās darba pienākumus var veikt arī attālināti. Tas savukārt stimulē izrādīt interesi par sava veida personīgo biroju mājoklī, kas atrodas klusākā piepilsētas rajonā vai arī lauku mājā,” stāsta Balcers.

Vērtējot pieprasījuma tendences, arī nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” pārstāvis Kaspars Ekša uzver, ka šogad par spīti Covid-19 ietekmei pieprasījums pēc mājokļiem ir augsts un 2020. gads darījumu apjomu ziņā bijis veiksmīgs, un tirgus pēc pavasara lejupslīdes atdzīvojās vasaras beigās.

“Mēs pat pēdējos divos ceturkšņos piedzīvojām vēl nepieredzētu izrāvienu, un viss atgriezās iepriekšējās sliedēs, un es pat teiktu, ka ar uzviju pret pagājušo gadu,” saka Ekša un stāsta, ka pieprasījuma tendences ir nemainīgas jau pēdējos gadus: cilvēki vairāk novērtē dzīvokļa funkcionalitāti – netiecas pēc liekām platībām, bet vairāk novērtē to, ka dzīvoklī ir vairāk istabu.

“Cilvēki labāk izvēlas iegādāties mazāku trīsistabu dzīvokli nekā lielu divistabu dzīvokli. Pandēmijas ietekmē cilvēki aizvien vairāk pavadīja laiku mājās un meklēja papildu vietu, kur strādāt, kur bērni varētu mācīties, un tas vēl vairāk palielināja funkcionalitātes nepieciešamību,” skaidro Ekša.

Vairāk nekā puse no mājokļu iegādes vai būvniecības kredītņēmējiem izmanto valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” piedāvāto garantiju bankas aizdevumam.

“Altum” privātpersonu garantiju daļas vadītājs Andris Veismanis stāsta, ka piešķirto garantiju apjoms un skaits 2020. gadā ir teju identisks 2019. gada rādītājiem. Piecos gados, kopš programma darbojas, ir piešķirtas vairāk nekā 18 tūkstoš garantijas un kopumā piešķirto garantiju apjoms ir vairāk nekā 135 miljoni eiro. Kas ir garantiju saņēmēji?

“Ap 3000 ģimeņu programmā un ap 1000 pieteikumu ir jauno speciālistu programmā. Kopumā 2020. gadā līdzīgi kā iepriekš izsniegts ap 4000 garantiju nepilnu 33 miljonu eiro apmērā. Un bankas, piesaistot ''Altum'' garantiju, ir izsniegušus aizdevumus mājokļu iegādei un būvniecībai vairāk nekā 1,2 miljardu eiro apmērā,” uzskaita Veismanis.

Finansējums mājokļu garantiju programmai līdz šim ir bijis pietiekošs, un nepieciešamības gadījumā tas tiek papildināts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt