Situācija ar “ABLV Bank” atšķiras no Latvijā iepriekš piedzīvotajām banku nedienām, jo tā nav saistīta ar finanšu problēmām, bet gan reputācijas riskiem, norādīja Brazovskis.
Viņš atzina, ka
tas ir iemesls pārējām Latvijas bankām pārskatīt savu darbību, nerezidentu profilus un vēl vairāk samazināt augsta riska klientu skaitu.
Komercbanku asociācijas valdes loceklis pauda atbalstu iecerei ieviest finanšu sektorā nodevu par "čaulu kompāniju", ārzonu kompāniju un citu īpaši riskantu ārvalstu klientu apkalpošanu. Viņš gan uzsvēra, ka šis ir viens no piedāvājumiem risku mazināšanai un ir iespējami arī citi varianti.
Tāpat Brazovskis atbalstīja Finanšu ministrijas rosinājumu auditā vērtēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbības attiecībā uz “ABLV Bank”.
KONTEKSTS:
Divas nedēļas pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās, bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.
Šo divu nedēļu laikā bija virkne lēmumu no vairākām iesaistītajām pusēm: Latvijas banku uzraugs pēc ECB instrukcijām uz laiku noteica “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, Latvijas Banka sniedza divus aizdevumus kopumā par 297 miljoniem eiro pret vērtspapīru ķīlu, savukārt ECB paziņoja, ka "ABLV Bank" tiks likvidēta un tās glābšana nav sabiedrības interesēs.
