Šajā gadā ekonomika Latvijā augusi aptuveni par 5%, ko veicinājis gan eksporta neapstāšanās, gan lielo uzņēmumu nomaksāto nodokļu apjoms. Nodokļu ieņēmumu pārpildīšanās nav pārsteigums, jo Finanšu ministrijas (FM) prognozes ierasti ir piesardzīgākas vai pesimistiskākas, norādīja "Luminor" bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. Nozīme bijusi arī inflācijai.
"Šobrīd cenas aug ļoti strauji, un šogad inflācija varētu būt ap 3,3%, kas ir virs normas. Cenu pieaugums, protams, ir nepatīkams patērētājiem, bet nodokļu ieņēmumiem tas var būt arī pozitīvs faktors, jo ekonomikas apjoms naudas izteiksmē tā rezultātā pieaug. Pagājušajā gadā, protams, nodokļu ieņēmumi bija vājāki un arī tāpēc, ka tos ļāva atlikt. Šogad redzam, ka tiek samaksāti nodokļi gan par šo, gan par pagājušo gadu," sacīja Strautiņš.
Pozitīvās tendences ekonomikā šajā gadā, spītējot Covid-19 saslimstības viļņiem, mājsēdes nedēļām un ar to saistītai neziņai, apliecina, ka procesi virzīti pareizi. Tas attiecas arī uz valsts nodrošinātajiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbībai, norādīja banku pārstāvji. Nākamā gada ainai ekonomikā gan kaitē elektroenerģijas cenu pieaugums, kā rezultātā iedzīvotājiem būs jāapmaksā lielāki rēķini un citām lietām varēs tērēt mazāk. Tomēr prognozes ekonomikā ir cerīgas, ņemot vērā gaidāmās investīcijas no Eiropas fondiem un valsts budžeta programmām, arī privātajā sektorā sagaidāms investīciju pieaugums, par ko liecina arī mērens hipotekāro kredītu skaita pieaugums, skaidroja Strautiņš.
Vienlaikus skaidrs, ka Covid-19 laikā lielākas problēmas jūtamas mazajā uzņēmējdarbībā, kuras ietekme uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem ir salīdzinoši mazāka, atzīmēja “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Vēl jāsagaida oficiāli dati, cik daudz strādājošo, atsakoties no vakcīnas pret Covid-19, meklēs darba iespējas ēnu sektorā, kura pastiprinātai kontrolei gatavojas gan Valsts ieņēmumu dienests (VID), gan Valsts darba inspekcija. Vienlaikus mazāk ticama ir došanās darbā uz ārzemēm, kur nosacījumi Covid-19 dēļ nav mazāki kā Latvijā.
Gašpuitis norādīja: "Pārmaiņas ekonomikā veidojas tādas, ka būs pietiekami daudz iedzīvotāju, kuri būtu spējīgi strādāt, bet darba tirgū atgriežas ne tūlīt. Nenoteiktība daudzās jomās un Covid-19 sertifikātu nosacījumi varētu būt faktori, kāpēc daudzi nestrādā vai aiziet ēnās, vai pāriet uz citām sfērām."
Banku analītiķi prognozējuši Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu šajā gadā par 4,5%, bet 2022. gadā – no 3,9% līdz 5%. Vienlaikus saglabājas vairāki nezināmie, ieskaitot Covid-19 omikrona paveida izplatības sekas.
