Banku analītiķi lēš nelielu Grieķijas notikumu ietekmi uz Latviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku nav ļoti liela, un galvenokārt Latvijas ekonomikai noteicošais ir jautājums par to, kā uz nelabvēlīgāko notikumu attīstības scenāriju reaģēs atbildīgās institūcijas, uzskata analītiķi.

Lai gan Grieķijas ekonomikas apjoms uz Eiropas fona nav īpaši liels, nelabvēlīgākajā notikumu attīstības scenārijā Eiropas Savienības (ES) valstis ciestu tiešus zaudējumus saistībā ar Grieķijai piešķirtajiem aizdevumiem.

„DNB bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš norāda, ka starp Grieķijas kreditoriem netieši ir arī Latvija: „Ir vairāki veidi, kā Grieķija ir aizņēmusies. Viens ir no Starptautiskā Valūtas fonda, tad vēl Eiropas valstu kopā salikts tāds naudas podiņš, no kura Grieķijai ir aizdots, tajā piedalās Igaunija, bet nepiedalās Latvija – viņi tā mazliet pasteidzās ar pievienošanos. Bet tas nenozīmē, ka mēs esam pavisam pasargāti, jo Grieķijai ir aizdevusi arī Eiropas Centrālā banka, un Latvijas jau kā eirozonas dalībvalsts jeb Latvijas Banka arī piedalās Centrālās bankas kapitālā.”

Savukārt Latvijas tiešās ekonomiskās saites ar Grieķiju ir ļoti nelielas, tāpēc saistībā ar tām nelabvēlīgas sekas nav paredzamas, prognozē „SEB bankas” analītiķis Dainis Gašpuitis. „Saistība Latvijai ar Grieķiju ir minimāla, praktiski nekāda, galvenokārt tā ir pakalpojumu jomā. Savukārt preču tirdzniecības savstarpējās attiecības ir minimālas jeb aptuveni 0,1 procents no iekšzemes kopproduktu, kas ir nenozīmīgs skaitlis mūsu ekonomikai. Tas nozīmē, ka tiešā ietekme no Grieķijas problēmām būs neliela,” skaidro Gašpuitis.

Kā galvenais nozīmīgais risks ir jāvērtē iespēja, ka krīze Grieķijā var negatīvi ietekmēt ekonomisko vidi arī citās Eiropas valstīs. „Daudz lielākas šīs negatīvas sekas varētu būt divas. Pirmkārt, nenoteiktība varētu sašūpot finanšu tirgus un noskaņojumus eirozonas lielākajās valstīs, it īpaši Vācijā, kas varētu atsaukties arī uz ekonomiskajām tendencēm citās valstīs. Respektīvi, kas varētu ar šīs krīzes un nenoteiktības otro vilni atnākt arī līdz mums,” saka Gašpuitis.

Savukārt otrs Latvijai nozīmīgākais jautājums, pēc Daiņa Gašpuiša teiktā, ir par to, kāda būs atbildīgo institūciju, piemēram, Eiropas Centrālās bankas, rīcība un kā tiks novērsta krīzes izplatīšanos uz citām valstīm. Tomēr kopumā šobrīd pasaule ir kļuvusi ievērojami imūnāka pret Grieķijas nedienām, nekā vēl dažus gadus iepriekš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti