Tostarp "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA prognozēja, ka Latvijas ekonomikā 2020.gada otrajā ceturksnī varētu būt bijis kritums par 10-15% salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni.
"Otrais ceturksnis bija smagākais posms ekonomikā. Ierobežojumu ieviešana strauji sabremzēja ekonomisko aktivitāti," teica Gašpuitis.
Viņš norādīja, ka ekonomiskā aktivitāte tūrismā, ēdināšanā, kā arī izklaidē samazinājās līdz minimumam. Tādējādi vairumā nozaru būs redzams lielāks vai mazāks kritums, lai gan nav izslēgts, ka varētu būt arī nozares, kurās varēs ieraudzīt kāpumu, piemēram, lauksaimniecībā un būvniecībā.
"Īstu precedentu notikušajam nav, tādēļ novērtējumi par ekonomikas veikumu šajā laika posmā būs ļoti aptuveni, tostarp arī uzzinot IKP ātro novērtējumu. Visumā gan redzams, ka ir valstu grupas, kas šo periodu ir pārdzīvojušas ļoti veiksmīgi, tas ir, relatīvi salīdzinājumā ar to, kas tika prognozēts, kaut arī negatīvās sekas ekonomikā ir gana jūtamas. Par to liecina krituma apmēri Latvijas mazumtirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā. Pateicoties savlaicīgajiem ierobežojumiem, uzņēmēju elastībai un iepriekšējās krīzes rūdījumam, Latvija piebiedrosies veiksmīgāko valstu grupai," sacīja Gašpuitis.
"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja - lai gan otrais ceturksnis jau ir aiz muguras, neskaidrība par to, cik spēcīgi ir cietusi Latvijas ekonomika, joprojām ir augsta.
Viņa prognozēja, ka Latvijas IKP šogad otrajā ceturksnī varētu būt samazinājies par apmēram 10% salīdzinājumā ar 2019.gada otro ceturksni un par 8% salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni. "Ja būtu jāmin prognozes intervāls, tad tas būtu neierasti augsts - līdz pat +/- diviem procentpunktiem," piebilda Zorgenfreija.
Pēc viņas teiktā, lielākajā daļā nozaru šogad otrajā ceturksnī ir gaidāms kritums, tostarp pārsvarā straujāks nekā pirmajā ceturksnī. Būtisks samazinājums gaidāms mākslā un izklaidē, transportā, ar tūrismu un ēdināšanu saistītajās nozarēs, rūpniecībā un tirdzniecībā. Tajā pašā laikā kāpums varētu būt gaidāms lauksaimniecībā un valsts pārvaldē. Iespējams, arī veselības aprūpes nozarē bijis aktivitātes samazinājums, jo pandēmijas laikā veselības aprūpes pakalpojumi tika daļēji ierobežoti.
Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP varētu būt samazinājies par apmēram 8,5%, kamēr kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni varētu būt bijis par apmēram procentpunktu mazāks.
Strautiņš norādīja, ka gada laikā kritums bija lielākajā daļā nozaru.
"Zemo koksnes cenu un attiecīgi mazāku ciršanas apmēru dēļ izlaides sarukums varētu būt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē. Vīrusa vētra eksporta tirgos ir ietekmējusi apstrādes rūpniecību, bet tajā mīnuss, visdrīzāk, bija mazāks nekā ekonomikā kopumā. Vislielākā negatīvā ietekme uz ekonomiku bija transportam un uzglabāšanai, kurā pievienotā vērtība varētu būt samazinājusies pat par ceturto daļu. Visdziļākais kritums noteikti ir sabiedriskajā ēdināšanā un izmitināšanā, kā arī kultūras un izklaides nozarēs, kurās zaudēta vairāk nekā puse apmēra, bet tās ir vienas no mazākajām nozarēm. Daļai mediķu šogad ir bijis vairāk darba, taču daudzu pakalpojumu sniegšana uz laiku bija apturēta, tāpēc otrajā ceturksnī pievienotā vērtība varētu būt samazinājusies arī šajā nozarē," klāstīja Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, iespējams, pieaugums bijis informācijas un sakaru nozarē - šajā laikā auga sakaru pakalpojumu lietošana, savukārt programmatūras eksports koronavīrusa krīze dēļ cieta salīdzinoši nedaudz.
Šobrīd pieejamie pakalpojumu dati ļauj spriest, ka arī biznesa ārpakalpojumu eksports ir sekmējies diezgan labi, taču iekšējā tirgū daudzu komercpakalpojumu sniegšana bija traucēta, tāpēc arī šai nozarei, visdrīzāk, nav izdevies izvairīties no krīzes, piebilda Strautiņš.
"Luminor" ekonomists arī prognozēja, ka šogad kopumā Latvijas IKP varētu samazināties par 5,5%.
Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, samazinājās par 1,5%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP saruka par 2,9%.
Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro.
