Sākot no 2011. gada, Latvijā strādājošajām bankām ir jāmaksā finanšu stabilitātes nodeva. Tas, cik liela šī nodeva ir katrai bankai, ir atkarīgs no bankas piesaistītā noguldījumu apmēra un vairākiem citiem rādītājiem. Valsts budžeta ieņēmumi no šīs nodevas ir aptuveni 4,5 miljoni eiro gadā, taču Latvijas Komercbanku asociācija vēlas panākt nodevas atcelšanu.
”Katrā ziņā mēs esam savu viedokli pauduši visiem lēmumu pieņēmējiem, ka finanšu stabilitātes nodeva vairs neatbilst tiem mērķiem, kādiem tā tika ieviesta, ka tas ir vienkārši maksājums budžetā," skaidro asociācijas padomnieks Jānis Brazovskis.
"Un mūsu pozīcija vienmēr ir bijusi, ka sevišķi līdz ar jaunajiem maksājumiem noregulējuma fondā, noregulējuma maksājumiem, šī finanšu stabilitātes nodeva, mūsuprāt, būtu atceļama. Šī diskusija joprojām turpinās, šobrīd ir tā, ka šī finanšu stabilitātes nodeva ir tur, likums ir spēkā un likumu mēs ievērojam, bet mūsu viedoklis par to ir, ka ir visi apstākļi un priekšnosacījumi, lai šo nodevu pārskatītu," viņš norāda.
Viens no banku argumentiem par labu nodevas atcelšanai ir tas, ka līdz šim un arī tagad nodevas ieņēmumi izmantoti nevis finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai, bet gan valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai.
Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") atzīst, ka, lemjot par 2016. gada valsts budžetu, varētu tikt skatīts arī jautājums par finanšu stabilitātes nodevas atcelšanu. Tomēr solīt, ka nodeva tiks atcelta, viņš nevarot.
”Mēs analizēsim to situāciju, kas ir, un tuvāka atbilde varētu būt, kad sāksim veidot konkrēti 2016. gada valsts budžetu," saka Reirs.
Jau vēstīts, ka, ņemot vērā pārskatītās iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes, Finanšu ministrija par vairāk nekā 90 miljoniem eiro samazinājusi arī nodokļu ieņēmumu prognozi. Tas nozīmē, ka banku izredzes panākt finanšu stabilitātes nodevas atcelšanu ir apšaubāmas.
