Neviena komercbanka līdz šim nav konstatējusi gadījumus, kad kādiem zemniekiem būtu nopietnas problēmas ar kredītu atmaksu tieši sankciju dēļ. Grūtības, kuras dažiem ir radušās, visticamāk, ir saistītas ar problēmām, kas bijušas pirms šīs krīzes, norādīja Bičevskis.
Komercbanku asociācijas vadītājs arī pauda, ka bankas aktīvi mudinot savus klientus laikus pārskatīt savas finanšu iespējas tuvākajā laikā, ierēķinot riskus, kas saistīti ar iespējamu piena iepirkuma cenu vai apjoma samazinājumu.
Savukārt valdību Bičevskis aicina nākotnē atbalstu sadalīt mērķtiecīgāk, jo ievainojamākie ir tie lauksaimnieki, kas vairāk investējuši savā nākotnē un attīstībā un kuri ir konkurētspējīgāki.
Jau ziņots, ka Krievijas valdība 7.augustā nolēma uz gadu noteikt pilnīgu embargo lielākās daļas pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas, reaģējot uz to, ka šīs valstis ir noteikušas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā. Līdz ar noieta tirgus zaudēšanu krita piena iepirkšanas cenas.
Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, nauda piešķirta tikai diviem mēnešiem, bet līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām. Oktobra otrajā pusē ZM sniegs valdībai ziņojumu par situāciju nozarē, un tad arī varēs lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu, ja tas būs nepieciešams.
