Mazo un vidējo uzņēmumu aptaujas regulāri veic "SEB banka". Bankas valdes loceklis Arnis Škapars pastāstīja, ka šogad banka skaidroja uzņēmēju viedokli par Eiropas Zaļo kursu un klimata pārmaiņām. Lai gan mazajiem uzņēmējiem pašlaik aktuāli citi ikdienā risināmie jautājumi, "SEB banka" sāk piedāvāt uzņēmējiem kredītus līdz 20 000 eiro saules paneļu un elektroauto uzlādes staciju izveidei.
Škapars stāstīja: „Tādas ikdienas lietas mazā un vidējā uzņēmumā ikdienā ir vairāk svarīgas – par darbaspēku ir runa, par Covid-19 režīmu, kādā mēs strādājam. Bet labā ziņa, ka viena no trim lietām, par ko uzņēmēji runā, ir ''zaļā'' transformācija un biznesa modeļa pielāgošana. Lai uzņēmums kļūtu modernāks, atbilstošs tai vīzijai, uz kuru kopumā Eiropas Savienība un tāda modernā pasaule virzās. Ņemot vērā arī elektrības rēķinus, kuri pārsteidz mūs visus kopš rudens, mēs nolēmām, ka gribam uztaisīt piedāvājumu – ja uzņēmums grib iegādāties saules baterijas, tad mēs būtu gatavi izsniegt kredītu, kas ir bez nodrošinājuma un pietiekami lēts, lai uzņēmums sāktu investēt savā energoefektivitātē.
Tātad līdz 20 000 kredītu saules bateriju iegādei bez kaut kādām papildu ķīlām.
Tā sākotnējā ideja bija par saules paneļiem un arī elektro uzlādes stacijām. Es teiktu, ka tie nebūs uzreiz simti, tie droši vien būs pāris desmiti darījumu, bet visas labās lietas jau sākas ar kaut ko mazu. Iesim uz priekšu arī ar citām lietām, kas ir ''zaļas''. Tur var būt runa par siltumsūkņiem un tā tālāk.”
Finanšu nozares asociācijas Ilgtspējīgu finanšu darba grupas dalībniece Adriana Kauliņa norādīja, ka pašlaik mainās priekšstats, ko sabiedrība gaida no bankām – ne tikai finanses, bet arī biznesa ilgtspēju un atbildīgu attieksmi pret vidi un klimatu.
„Protams, ka bankas ir ļoti ieinteresētas zaļināt savus kredītportfeļus. Un šī banku gatavība izpaužas kā specializētu produktu un labvēlīgāku nosacījumu radīšana, ja projektā ir klātesoša pozitīvā vides komponente. Pirmais solis, visvienkāršākais, kur jau finanšu uzņēmumiem ir dažādi pakalpojumi sagatavoti, ir vai nu samazināt enerģijas patēriņu, vai pāriet uz atjaunīgiem resursiem.
Tas nozīmē, uzņēmums samazina atkarību no fosilā kurināmā un pāriet uz gan sauli, gan vēju, gan ģeotermālo.
Praksē visbiežāk pirmais solis būs tieši enerģijas patēriņa samazināšana un efektīva enerģijas izmantošana, un tieši šī uzlabotā energoefektivitāte nes izmaksu ietaupījumu. Te mēs runājam par autoparka emisiju mazināšanu, izvēloties automašīnas ar samazinātu CO2 izmešu daudzumu vai elektroauto. Te mēs runājam par ēku renovāciju un energoefektivitāti. Tie ir pirmie soļi ceļā uz šo zaļo ekonomiku,” stāstīja Kauliņa.
Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes daļas vadītājs Armands Pogulis uzsvēra, ka ieguldījumi Zaļā kursa pasākumos jāuztver nevis kā izdevumi, bet kā investīcijas.
„Bieži vien, runājot par Zaļo kursu, mēs saprotam to kā izdevumus transformēt ekonomiku – atteikties no oglekļa emisijām un ieguldīt energoefektivitātes uzlabošanā, kas būtu it kā uzspiesta no ārpuses. Patiesībā tas ir diezgan neizbēgams process, jo no oglekļa emisijām būs jāatsakās.
Otrkārt, tās ir uztveramas kā investīcijas, jo virzībai uz Zaļo kursu daudzām lietām ir pat ekonomiski lielāks izdevīgums.
Piemēram, iegādājoties saules baterijas, tās atpelnās aptuveni 10 gados. Un finanšu pasaulē atdeve, kas ir 10 gadu laikā salīdzinoši drošiem ieguldījumiem, tā ir ļoti laba atdeve. Skatoties nākotnē, uzņēmumiem ieguldījumi Zaļajā kursā – tās ir investīcijas drošākā, stabilākā darbībā, nākamajos gados prognozējamākos izdevumos, kas ir ļoti svarīgi ilgtermiņa attīstībai,” norādīja Pogulis.
Energoefektivitātes aizdevumus uzņēmumiem izsniedz arī finanšu institūcija "Altum", lauksaimniekiem saules paneļiem un citām ''zaļajām'' investīcijām – Lauku atbalsta dienests.
