Rēzeknes ielās aptaujātie gados jaunāki cilvēki atzina, ka, maksājot par saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm, visbiežāk izmanto norēķinu kartes, bet gados vecāki cilvēki priekšroku dod norēķiniem skaidrā naudā.
Aptaujātie cilvēki sacīja:
"Kad bija ierobežojumi, tad gan mana ikdiena bija mainījusies. Bija vairāk pirkumu internetā nekā veikalā, jo nebija sertifikāta, lai atrastos veikalā un tur iegādātos preces. Preču iegādei attālināti ir savi labumi, bet es vairāk par to, lai aizietu, piemēram, uz kafejnīcu un tur pasēdētu, jo tu tomēr izej cilvēkos."
"Es tomēr biežāk iepērkos klātienē veikalā, jo vēl neesmu pieradusi izmantot mobilās aplikācijas. Parasti norēķinos ar karti. Dažreiz izmantoju iespēju pasūtīt ēdienu uz mājām, tas ir tad, kad negribas nekur iet. Vienkāršāk ir pasūtīt."
"Man ir 84 gadi, un es neko nesaprotu citos norēķinos. Man ir ērtāk samaksāt uz vietas un viss. Man pat bankā nav konta, un pensiju pastnieks atnes uz mājām."
Mainoties klientu ieradumiem, iedzīvotāji aizvien vairāk izmanto iespēju maksāt ar telefona palīdzību jeb "e-maku" viedtālrunī, kā arī saņemt skaidras naudas izmaksu tirdzniecības vietās, izmantojot karšu termināļus.
Kā norādīja ēdināšanas uzņēmuma "Iggi" vadītājs Igors Nikitins, kurš ēdināšanas nozarē Rēzeknē, un tagad arī Daugavpilī, darbojas jau ceturto gadu, kovida pandēmijas laikā uzņēmējiem nācās meklēt jaunas iespējas, kā nodrošināt saikni ar saviem klientiem. Arī meklējot jaunas norēķinu iespējas.
"Četrus gadus darbojoties nozarē, es redzu stabilu pieaugumu maksājumiem ar kartēm. Tas mūsdienās ir daudz ērtāk, ka kartes ir piesaistītas gan telefoniem, gan pulksteņiem. Viennozīmīgi pandēmija lika cilvēkiem kļūt intravertākiem, un tagad es izjūtu, ka īpaši jaunieši aizvien mazāk grib dzīvo komunikāciju.
Viņiem ir ērtāk pasūtīt ēdienu telefonā, kur aplikācijas neparedz nekādu kontaktu ar cilvēku. Tās ir pamatīgas izmaiņas šo gadu laikā.
Sākot ar šo mēnesi, mēs piedāvājam opciju "Bolt food", kas ir ienākusi Rēzeknē, un jau otro gadu mēs sadarbojamies ar "Meals", kas ir Rēzeknes jauniešu radīta aplikācija, kad tu vari pasūtīt ēdienu bez komunikācijas posma," stāstīja Nikitins.
Kā apliecināja "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops, veiktā pētījuma dati apliecina, ka reaģējot uz pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem un cilvēku paradumu maiņu, Latvijas uzņēmēji ir spējuši mainīties līdzi nu jau citiem spēles noteikumiem tirdzniecības jomā.
"Tas, ko mēs redzējām, raugoties uz tirdzniecības vietām, kas tirgojās internetā, tad šajos divos pandēmijas gados šādu tirdzniecības vietu skaits palielinājās par 64%.
Mēs redzam, ka pēc ierobežojumu atcelšanas e-komercijas apgrozījums uzreiz samazinājās par 25% To varētu izskaidrot ar to, ka cilvēki pandēmijas laikā ir vienkārši noilgojušies doties uz veikalu, pasūtīt preci, beidzot iepirkties, kā ierasts, nevis pasūtīt visu caur kurjeriem un ar citiem attālinātās piegādes veidiem.
Tirgotāji aizvien vairāk sākuši domāt, kā apvienot platformas. Viņi saprata, ka būs gan fiziskais pārdošanas kanāls, gan arī attālinātais.
E-maki un viedtālruņu piedāvātās opcijas iespējas paliek aizvien izdevīgākas, jo nav jāņem ārā karte – to pašu norēķinu var veikt ar telefonu. Bankas statistika rāda, ka katrs desmitais maksājums ir ar bezkontakta mobilo aplikāciju, kas ir aptuveni 13% visu maksājumu," skaidroja Krops.
"Swedbank" pētījums atklāja, ka kovida pandēmijas ietekmē bezskaidras naudas maksājumu skaits visvairāk – teju uz pusi, samazinājies viesnīcu un restorānu nozarē. Savukārt viens no lielākajiem pieaugumiem bezskaidras naudas maksājumiem vērojams noliktavu un loģistikas nozarē.
Katru gadu pieaug arī vidējais mēneša pirkumu skaits un summa, kas veikti ar maksājuma karti.
Pērn vidējais pirkumu skaits gadā ar "Swedbank" maksājuma kartēm bija teju 207 miljoni, kas ir par 7% vairāk nekā pirms diviem gadiem.
