"Latvijas iedzīvotāji pagaidām ir kūtrāki uz piepelnīšanos. Visaktīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji, kur apmēram puse no sabiedrības pēdējā gada laikā ir piepelnījusies, bet igauņi - ap 40%," to LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja bankas Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Pēc viņa teiktā, visās trijās Baltijas valstīs iedzīvotāju motivācija ir vienāda - gūt papildu ieņēmumus. Otrs Lietuvā biežāk minētais faktors ir vēlme pašrealizēties. Šis aspekts Latvijā ierindojas trešaja vietā starp biežāk minētajiem.
"Mums otrajā vietā, līdzīgi kā igauņiem, ir vēlme būt brīvākiem, elastīgākiem. Mēģināt iekārtot savu dzīvi tādu, ka tu neesi pakļauts tām astoņām stundām ofisā," klāstīja Jansons.
Pēc viņa teiktā, trešdaļa iedzīvotāju Latvijā gūst papildu ieņēmumus, taču vēl tikpat daudz iedzīvotāju to vēlētos darīt. "Tā ir laba ziņa. Jo trešdaļa dara, un nedaudz vairāk kā trešdaļa gribētu darīt. Tas ir tāds labs signāls, potenciāls uz priekšdienām," teica bankas pārstāvis.
Viņš atzina, ka tie Latvijas iedzīvotāji, kas jau piepelnās vai vēlas to darīt, pamatā papildu ieņēmumus gūst vai vēlas gūt, realizējot savas prasmes, tostarp tās, kas izkoptas hobija līmenī. "Tā sanāk savu prasmju un hobija kapitalizēšana," teica Jansons.
Tāpat daudzi profesionāļi papildu ieņēmumus gūst, lasot lekcijas skolās un augstskolās. Latvijā vēlme konsultēt un pamācīt vērojama vairāk nekā citās Baltijas valstīs.
Latvijas iedzīvotāji vidēji papildus ik mēnesi nopelna apmēram 50 eiro. "Ir cilvēki, kas nopelna vairāk, un ir, kas mazāk," teica Jansons, gan atzīstot, ka iedzīvotāju vēlamie ikmēneša papildu ieņēmumi ir lielāki - no 100 līdz 200 eiro.
