„SEB bankas” veiktajā pētījumā trīs Baltijas valstīs Latvija ieņem stabilu pēdējo vietu gan iedzīvotāju zināšanās par to, kā viņu pensija veidojas, gan atbildēs, vai darba mūža beigšanai strādājošie gatavojas jau šodien. „Mūsu pētījums rāda, ka Latvijas iedzīvotāji netic pensiju sistēmai, tas ir tas trakākais,” saka Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka.
„Strausa politika” jeb „ticība brīnumam” – tā finanšu eksperti secina, uzzinot, ka 82% vecumdienām nekrāj. Un katrs piektais to netaisās darīt vispār.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks par šādu iedzīvotāju attieksmi nebrīnās. Viss, kas līdz šim noticis ar valsts režīmu maiņu, banku sabrukumi, valdības pieņemtie lēmumi par taupības budžetu – kāpēc lai cilvēki Latvijā kaut kam ticētu ilgtermiņā, tostarp pensiju sistēmai. Tāpēc arī daudzi izvēlas algu saņemt aploksnē un dzīvot labāk šodien, nevis pēc 30 gadiem. „Nav vērts, labāk nopērk dzīvokli vai to naudu tērē savādāk, nevis maksā sociālo nodokli,” skaidro Sedlenieks.
Un šī sociālā nodokļu nemaksāšana savukārt dara bažīgu pensiju un pabalstu maka turētāju – Labklājības ministriju. „Tik tiešām mūsu pensiju sistēma balstīta uz individuālām iemaksām, lai arī darbojas šis solidaritātes princips. Un tas, ka pērn 34% maksāja iemaksas tikai no minimālās algas, mūs dara ļoti bažīgus,” saka ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.
152 eiro - uz tādu ikmēneša pensiju var cerēt tie, kas pašlaik veic sociālās iemaksas no minimālās algas. Ministrijā gan sola, ka nelaimē cilvēkus nepametīs, pašvaldībās ir dažādas atbalsta iespējas mazturīgajiem un trūcīgajiem pensionāriem.
