Bankas: Pērn iedzīvotāji aizvien vairāk krājuši, bet kredīti – mazinājušies

Raugoties uz pērnā gada iedzīvotāju naudas tērēšanas un uzkrāšanas paradumiem, redzams, ka visvairāk – par 41% – augušas iemaksas pensiju 3.līmenī. Iedzīvotāji ne tikai krājuši, bet arī vairāk naudas tērējuši apģērbam, apaviem un citām nepieciešamām lietām. Jau vairākus gadus vērojama pozitīva tendence, ka Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi aug, bet kredīti samazinās.

“Swedbankas” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons vērtē, ka Latvijas mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pamazām uzlabojas. Samazinās kredītu apjoms, bet uzkrājumi palielinās. “Vidēji depozīta uzkrājumi bankās un kontos auga par sešiem – septiņiem procentiem gadā, savukārt kredīta slogs samazinās. Pamatā samazinās uz hipotekārā kredītportfeļa rēķina. Nedaudz pieaug patēriņa kreditēšana gan bankās, gan nebankās. Tomēr kredīta sloga īpatsvars samazinās.

Un ja mēs skatāmies, kāda ir kredīta un depozīta attiecība Latvijā šobrīd, tā attiecība tuvojas nulles līmenim – iedzīvotāji aizņēmušies tikpat, cik uzkrājuši.

Tas no mājsaimniecību budžeta viedokļa ir labi. Tas krāšanas instinkts attīstās, tas nav vidusmēra Eiropas valsts līmenī – tas joprojām atpaliek,” skaidro Jansons.

“SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis stāsta, ka pagājušajā gadā iedzīvotāji pirkumiem tērējuši naudu, ko ietaupījuši uz degvielas rēķina. “Ja salīdzinām pašreizējos tēriņus un pirkumu apjomus ar 2010.‑2011.gadu, tēriņi ir lielā mērā palielinājušies, un pateicoties tam, ka jūtama stabilitāte, ienākumu palielinājums, cilvēki jūtas drošāki un tos pirkumus, ko savulaik atlika, šobrīd gatavi iegādāties. Degvielas, naftas cenas kritās, un iedzīvotāji pirka vairāk degvielu, bet kopējie tēriņi mazāki. Var redzēt, ka palielinājušies tēriņi apģērbam, apaviem, dažādām mājokļa iekārtošanas lietām.

Tas nozīmē, ka cilvēki izmantoja gan to, ka viņiem palielinājās ienākumi, gan to, ka izdevumi atsevišķās svarīgās pozīcijās nepieauga vai samazinājās. Viņi šo naudu novirzīja ilglietošanas precēm vai uzkrāja,” skaidro Rudzītis.

Kā liecina Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) finanšu pratības aptauja, augušas arī iedzīvotāju zināšanas par finanšu produktiem. FKTK pārstāve Ieva Upleja stāsta, ka visstraujāk pagājušajā gadā augušas iemaksas pensiju trešajā līmenī: “2015.gada deviņos mēnešos iemaksas privātajos pensiju plānos sasniedza 40,3 miljonus eiro. Tas ir par 41% vairāk nekā iepriekšējā gada šādā periodā.

Tātad teju par pusi vairāk cilvēku iemaksājuši trešajā [pensiju] līmenī, plānojot savas ilgtermiņā. Un tā ir ļoti pozitīva tendence – tas nozīmē, ka cilvēkiem ir ko iemaksāt.”

Lai gan pieaug privātpersonu iemaksas, bet darba devēju iemaksas nedaudz samazinājušās.

Turklāt cilvēki vairāk apdrošina savus riskus, kas arī esot laba tendence. “Jebkurš risks, kas ir nosegts, arī palīdz plānot finanses ilgtermiņā – ja kaut kas notiek, tas neizsit tevi no sliedēm,” skaidro Upleja.

Iedzīvotājiem gan jāmācās sabalansēt naudas tērēšana un  uzkrāšana, saka “Swedbankas” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons. Šobrīd visvairāk naudas iedzīvotāji noguldījuši depozītos. “Virs pieciem miljardiem kopumā sabiedrība ir uzkrājusi. (..) Otrs nozīmīgākais postenis ir pensiju otrai līmenis, kas arī ir cilvēku uzkrāta naudas summa. Viņi varbūt to tā neizjūt, jo tā savā ziņā tiek noņemta no algas nodokļu veidā, bet tā ir cilvēkam piederoša summa, kuru viņš uzkrāj. Trešais lielākais no brīvprātīgiem uzkrājumiem ir pensiju trešais līmenis – arī ļoti labi aug,” stāsta Jansons.

Tā kā cilvēki gan vairāk uzkrāj, gan apmaksā kredītus, gan sāk tērēt vairāk, Jansons to sauc par veselīgu procesu:

“Domāju, ka tā cīņa vairāk ir iekšēja – tērēt vai krāt. Noteikti vajag pirkt lietas, kas tiešām ir vajadzīgas, un paralēli veidot uzkrājumus drošības vajadzībā. Un tas balanss katram jāmeklē.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti