"Kad bija krīze, 2009. gadā nekustamo īpašumu cenas nokritās par 60%. Tā kā, ja tas ir vienreiz gadījis, tā var gadīties arī vēlreiz," saka SEB bankas Latvijā vadītājs Ainārs Ozols. Šādi komercbankas pamato, kāpēc nolikto atslēgu princips jeb pilnīga kredītsaistību dzēšana pēc īpašuma atsavināšanas bankām ir papildu risks, kas liktu būtiski palielināt pirmo iemaksu hipotekārajiem kredītiem
"Lai ņemtu kredītu, viņiem būs jāatrod 40, varbūt arī 50 % pirmā iemaksa, kas ir nu, ja cilvēks pērk dzīvokli par 30 000 [eiro], tad viņam pašam būtu jāatnes 12 – 15 000, cilvēkiem vienkārši šādas naudas nav. (..) Nav pārāk labi tā ļoti daudz runāt un kultivēt un domāt par to, kā varētu izdarīt tā, lai cilvēkiem būtu ērtāk neatbildēt par savām saistībām," brīdina Ozols.
Komercbanku nostājai pievienojas arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics.
"Tikai ļoti izmisuši un ļoti ļoti turīgi un spējīgi cilvēki varbūt spēs aizņemties šos kredītus, jo tur būs iecenota jau šī iespēja atslēgas jebkurā brīdī nolikt. Gala rezultātā padarītu Latvijas tautsaimniecības izaugsmes nākotnē vēl pesimistiskākas," savu brīdinājumu izsaka arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Eiropā šī principa ieviešana būtu unikāls gadījums. Tas gan jau labu laiku veiksmīgi darbojas ASV.
Šajā gadījumā – sabiedrības pārstāvis – kredītņēmēju asociācija – kopumā noliktās atslēgas principu atbalsta, bet gluži tāpat kā komercbankas vērsīsies pie valsts prezidenta Andra Bērziņa, aicinot konkrēto šos likuma grozījumus neizsludināt.
Asociācijā skaidro – uzlabojama būtu likuma daļa, kas skar kredītņēmēju galvotājus. Citādi, gan ne ar atpakaļejošu datumu, šis likums, viņuprāt, kalpotu sabiedrības interesēm. Komercbanku pesimistiskās prognozes asociācija noraida.
"Viņas principā atzīst, ka viņas pašas nespēj šo te kredītņēmēja finansiālo stāvokli izvērtēt un līdz ar to tā ir viņu tāda bezspēcības parādīšana, jo jebkurā gadījumā neviens uz maksātnespēju nevar aiziet vienkārši tā, pasakot, viss, es vairāk nemaksāšu, es negribu maksāt un es esmu maksātnespējīgs, tiesas pēdējā laikā diezgan strikti skatās, vai cilvēkiem ir finansiālas problēmas," saka Latvijas Kredītņēmēju apvienības jurists Jānis Āboliņš.
Tikmēr publiskajā telpā pavīdējuši minējumi – jau no paša sākuma bijis zināms, ka prezidents šādā versijā likumu neizsludinās. Tādējādi bankas būs apmierinātas, toties deputāti īsi pirms vēlēšanām būs nodemonstrējuši vēlētajiem savu labo gribu.
Grozījumi paredz, ka „pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības starp kreditoru un parādnieku līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas. Līdz ar pamatsaistības dzēšanu izbeidzas arī visas papildus (blakus) saistības. Šāda kārtība ir attiecināma tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis."
Šis princips gan atteiksies tikai uz kredītiem, kurus bankas izsniegs pēc šo grozījumu stāšanās spēkā. Šāda kārtība attieksies tikai uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots viņa vienīgais mājoklis. Likuma grozījumi arī paredz dzēst ne tikai parādnieka saistības, bet arī ar to saistītos galvojumus.
Savukārt grozījumu aizstāvji un autori norāda, ka daudzi ekonomiskās krīzes nomākti iedzīvotāji nespēj nodrošināt sev pat ikdienas lietas, jo atmaksā bankas kredītu. Tādējādi likuma grozījumi ļaus cilvēkiem izkļūt no finansiālām grūtībām.
