2021. gada beigās četrās lielākajās komercbankās bija noguldīti vairāk nekā 17 miljardi eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. Pie tik liela apjoma bankas jūtas ērti un nav īsti motivētas celt depozīta likmes.
"Depozītu apjoms banku sektorā ir pieaudzis straujāk par kredītiem. Tas nozīmē, ka šobrīd kredītu depozītu attiecība ir krietni par labu depozītiem. Banku sektorā ir ļoti daudz depozītu, maz kredītu. Tādēļ bankām nav motivācijas cīnīties par papildu depozīta piesaisti," skaidroja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
2021. gada nogalē izsniegto kredītu apjoms bankās bija aptuveni 12 miljardi eiro, kas ir par pieciem miljardiem mazāk nekā kopējā noguldījumu summa. Līdzīga situācija ir visā eirozonā.
"Ja mēs skatāmies Eiropas Centrālās bankas statistiku tīri naudas tirgū, ik pa laikam var redzēt, ka tiek aizņemti no centrālās bankas kaut kādi 10, 20 varbūt 80 miljoni eiro visā tirgū. Bet tai pašā laikā noguldījumi tur ir 3, 4 vai 5 miljardi eiro pretstatā. Tas nozīmē, ka ir naudas tirgus pārpalikums," norādīja "SEB bankas" Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.
Šādā tirgus situācijā bankas vienkārši neredz ekonomisku pamatojumu strauji celt depozītu likmes, kas nebūtu par labu depozītu turētājiem.
Taču, arvien pieaugot dzīves dārdzībai, banku analītiķi prognozē, ka kovida laikam raksturīgais noguldījumu pieaugums varētu apstāties.
"Un, iespējams, pat būs pretējā virzienā, ka sabiedrības locekļiem vajadzēs vairāk maksāt un izmantot šos iekrātos līdzekļus,
lai uzturētu ģimenes un uzņēmēji savu pamatdarbību. Tas arī būs viens no veidiem, lai tās noguldījuma likmes pakāpeniski pieaugtu," sacīja "Citadeles" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.
Pēc publiski pieejamās informācijas, aktuālās noguldījumu likmes termiņdepozītam privātpersonām četrās lielākajās Latvijas komercbankās nepārsniedz 1%. Lielākajā daļā gadījumu depozīta procentlikme ir vēl zemāka.
