„Mēs parādīsim objektīvus skaitļus un ceram, ka tas mazinās atsevišķu politiķu vēlmi lietot tikai populistiskas frāzes par kreditēšanas sarukšanu,” tā Latvijas Komercbanku asociācijas izplatītajā paziņojumā par tās pārstāvju dalību koalīcijas sanāksmē solīja asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Viņš arī pēc sēdes apgalvoja, ka kreditēšanas apjomi Latvijā uzrādot būtisku pieaugumu: „Domāju, ka šodien skaitļi paši par sevi visu raksturo. To raksturo arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) oficiālie dati, ka kreditēšana pieaug gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. Mājsaimniecībām otrajā ceturksnī attiecībā pret pirmo pieaugums ir 41%, uzņēmumiem pret pagājušo gadu pieaugums ir apmēram 20% apstrādes rūpniecībā. Mūsuprāt, šie skaitļi raksturo ekonomisko ciklu. Pieaugums ir trīs vai vairākas reizes lielāks par ekonomisko izaugsmi. Ekonomikas izaugsme šogad būs tikai 2%, kreditēšana pieaug 10%, 20% un mājsaimniecību segmentā pat 40%.”
Lai gan salīdzinot ar pērno gadu uzņēmumu kreditēšanas apjoms ir audzis, tas aizvien ir lēnāks nekā pirmajos pēckrīzes gados.
Jautājuma skatīšanu bija iniciējusi ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība), kura iepriekš pauda, ka bankas nepildot solījumu atjaunot kreditēšanu, ja netikšot ieviests „nolikto atslēgu” princips hipotekārajiem kredītiem. Tas kavējot tautsaimniecības izaugsmi, un savu viedokli ministre nemainīja arī pēc banku uzklausīšanas: „Kreditēšanas apjoms ir nepietiekams. Ja salīdzinām ar iepriekšējo gadu, kad bija ļoti zems kreditēšanas īpatsvars, vienlaikus ir svarīgas jomas, nozares, kurās ir pat kritums. Apstrādes rūpniecībā kritums ir pat par 37%. Un vēl ir tendence, ka pieaudzis atbalsts lielajiem uzņēmumiem, bet mazajiem, vidējiem, kam ir tiešām vēl lielāka nepieciešamība pēc ārējā finansējuma, atbalsts ir krities.”
Ministre arī vēlētos no bankām konstruktīvus priekšlikumus, kas būtu jādara, lai uzlabotu kreditēšanas vidi. Koalīcijas padomē gan tādi neeost dzirdēti.
Komercbanku asociācijas padomes priekšsēdētājs, „Swedbank” vadītājs Māris Mančinskis norādīja, ka, piemēram, viņa banka diezgan daudz kreditējot arī mazos uzņēmumus, taču tiem jādarbojas ārpus ēnu ekonomikas. „Ja mēs skatāmies pēc apjoma, tie noteikti ir lielie uzņēmumi. Un attiecībā uz tiem bankas ļoti asi konkurē savā starpā, lai finansētu lielos uzņēmumu. Ja skatāmies pēc skaita, tie ir mazie uzņēmumi. Tikai, protams, finansēšanas apjomi katram ir mazāki, un to īpatsvars summā ir mazāks. Protams, šo uzņēmumu atrašanās ēnu ekonomikā ir šķērslis tiem aizņemties,” norādīja Mančinskis.
To, ka viens no iemesliem gausajai kreditēšanai ir aizvien plašā uzņēmumu vēlme slēpties ēnu ekonomikā, nenoliedz arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).
"Šajā situācijā uzņēmējs pats iešauj sev kājā mēģinot neuzrādīt ienākumus. Un kad jāsaņem kredīts, tad pēc dokumentiem skatoties banka saka : "nu mīļais tev sanāk tā, ka nesanāk." Tā kā šeit ir jādomā sistēmiski risinājumi," komentē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņa ieskatā, valstij šajā situācijā vajadzētu domāt, kā mainīt uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmu tā, lai nebūtu motivācijas slēpt gūto peļņu.
Arī premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”) pēc koalīcijas sēdes atzina, ka tautsaimniecības kreditēšana pieaug, tomēr gribētos, lai tas notiktu straujāk. Tāpēc pēc divām nedēļām Finanšu ministrija nāks uz koalīciju ar priekšlikumiem, kā to veicināt.
