Pēdējo gadu laikā kredītus atmaksā vairāk nekā ņem no jauna, un, lai gan tautas paruna saka, ka parāds nav brālis, ekspertu uztraukums par šo situāciju aizvien vairāk pieaug.
Latvijas Bankas organizētajā diskusijā banku pārstāvji atzīst, ka kredītu izsniegšanas apjoms ir būtiski samazinājies, un nosacījumi ir kļuvuši stingrāki, tomēr lielā mērā tas ir noticis, atsaucoties pašas sabiedrības prasībām.
"Tas ir rezultējies, ka daudz rūpīgāk tiek uzraudzīta banku likviditāte. Līdz ar to atbildot uz jautājumu, kāpēc bankas aizdod uz daudz īsākiem termiņiem - tas ir tas, ko no bankām sagaida. Vairums no jums naudu bankā tur kā norēķinu kontā un nebūtu piesardzīgi, ja mēs to naudu tagad aizdotu uz 15 gadiem. Un, lai tie likviditātes riski būtu sabalansēti, tad bankas ir spiestas aizdot uz aizvien īsākiem termiņiem. Vēl svarīgāks faktors ir pašu kapitāls (..)" saka SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.
Iepriekš banku vēlmei ierobežot kredītu izsniegšanas apjomu gan bija pamatots ar banku vēlmi novērst augsto nesabalansētību starp izsniegtajiem kredītiem un noguldījumiem, norāda Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vecākais ekonomists Andrejs Kurbatskis. "Bankas atzīst, ka to stratēģisko mērķu sasniegšana ir svarīgs faktors kredītu ierobežošanai. Iepriekšējos gados bankām augsta motivācija samazināt kredītportfeli bija augsta iekšzemes kredītu un noguldījumu attiecība. Šī motivācija pēdējos gados ir būtiski mazinājusies no ārkārtīgi samazinājusies," saka Kurbatskis, uzsverot, ka šī kredītu un noguldījumu attiecība aizvien mazāk ietekmē banku lēmumus.
Banku ekspertu teiktais arī liecina, ka lai uzlabotu situāciju kreditēšanas jomā, bankas sagaida no likumdevējiem lielāku savu interešu aizsardzību un pārmaiņas tiesiskajā sistēmā, kas palīdzētu tām labāk nodrošināties pret negodprātīgiem kredītņēmējiem, jo šobrīd arī pašu banku uzticēšanās kredītņēmējiem ir būtiski kritusies.
