25-45 gadus vecs ar ikmēneša ienākumiem no 800 līdz 2000 eiro. Tāds ir tipiskais hipotekārā kredītā ņēmējs Latvijā, secinājusi banka "Luminor". Kopā ar pētījumu aģentūru "SKDS" veiktajā aptaujā arī secināts, ka visās trīs Baltijas valstīs, un it īpaši Latvijā, iedzīvotāji izvēlas pirkt dzīvokļus sērijveida ēkās, nevis jaunos projektos.
Visbiežāk iedzīvotāji izvēloties pirkt dzīvokļus padomju laiku mājās. Īpaši populāra esot 119. sērija. Šādus dzīvokļus izvēlas iedzīvotāji, kas uz Rīgu pārceļas no reģioniem. Cenas dzīvokļiem ir dažādas, taču jārēķinās aptuveni ar 80 000 eiro.
Tik par divu un trīs istabu dzīvokļiem vidēji maksā jaunās ģimenes, kas piedalās valsts finansētajā "Altum" mājokļu programmā. Ģimenēm un jaunajiem speciālistiem paredzētās "Altum" programmas izmanto gandrīz katrs otrais mājokļa pircējs, kas ņem kredītu. Galvenais iemesls – tādā veidā iespējams izvairīties no lielas pirmās iemaksas.
Aizdevumu apmērs ļauj "Altum" secināt, ka mājokļu cenas pēdējos trīs gados augušas par aptuveni 10%.
"Pieaug cenas tieši Pierīgā un Rīgā. Ārpus Rīgas darījumi ir diezgan līdzīgā līmenī kā pēdējos gados. [..] Cenu pieauguma diapazons ir ļoti stabils, bet minimāls. Nav tā, ka tas būtu krass gada lēciens, nē, tas ir mērens," sacīja "Altum" valdes locekle Inese Zīle.
"Luminor" eksperti prognozē, ka turpmāk mājokļu cenas varētu augt aptuveni par 5% gadā. Ekonomists Strautiņš uzsvēra – pieaugošās algas un rūkošās parādsaistības ģimenēm dod iespēju mājokļos ieguldīt vairāk naudas. Pēdējos gados mājokļu darījumu skaits gan būtiski nav mainījies.
"No vienas puses tā ir bijusi zināma vilšanās līdz šim, bet tieši tas, ka veidojas šī kombinācija – zemi parādi, lieli uzkrājumi, augstas algas, mērenas mājokļu cenas, tas veido to recepti, kur galu galā tas straujākais izrāviens mājokļu tirgū var sākties," teica ekonomists.
Strautiņš uzskata arī, ka turpmākajos gados mājokļu tirgus attīstīsies stabili un starptautiskie satricinājumi, piemēram, koronavīruss, to būtiski neietekmēs.