Viņš gan atzina, ka krīzes laikā strukturālo reformu virzienā ir veiktas vairākas lietas, tomēr darāmā joprojām ir daudz. “Lielā mērā pieeja budžeta veidošanai – tiek paņemti iepriekšējā gada izdevumi un atsevišķās izdevuma pozīcijās tiek pielikts papildu finansējums, neizanalizējot iepriekšējā gada finanšu izlietojuma efektivitāti. Faktiski finansējuma sadale notiek automātiski. Un daudzās jomās finansējums tie tērēts neefektīvi, līdz ar to budžeta resursi ir ierobežoti,” skaidro Rutkaste.
Šāda situācija esot daudzās jomās un īpaši aktuāli veselības aprūpē: “Šobrīd mēs redzam, ka naudas pietrūkst, iedzīvotāji ir neapmierināti. Ja paskatāmies, kā finansējums tiek izlietots, tur ir ļoti daudz neefektivitātes. Ir iespējas uzlabot un šo finansējumu izmantot efektīvāk.”
Latvijas Bankas ekonomists piedāvā paskatīties uz citu valstu pieredzi ar finansēšanas modeļiem un to izvērtēšanu. Kā piemēru viņš min Nīderlandi, kur ir obligātā veselības apdrošināšanas sistēma, kas balstās uz regulētu konkurenci, kur savā starpā konkurē gan apdrošinātāji, gan pakalpojuma sniedzēji.
“Tā ir sistēma, kas automātiski garantē efektivitātes uzlabošanu caur konkurenci tirgū,” viņš piebilst. Būtiski, ka tas ir regulētas konkurences modelis, nevis pilnīgi brīvs tirgus.
