Ekonomists ir piesardzīgs attiecībā uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa lielāku progresivitāti. “Ja skatāmies uz lielāko daļu attīstīto ekonomiku, ienākumu nodokļu likmes ir progresīvas. Taču Latvijas situācijā jāņem vērā vēl viena lieta – viena no Latvijas lielākajām problēma ir izvairīšanās no nodokļiem.”
“Jautājums nav par to, cik godīgais nodokļu maksātājs augstu likmi maksā, bet vesela gūzma iedzīvotāju nodokli nemaksā vai daļēji izvairās,” norāda Kazāks.
Tāpēc, viņaprāt, būtu jāsāk ar to, ka iemāca visiem maksāt nodokļus, un tikai tad var celt nodokļu likmes.
Savukārt otra problēma ir ļoti zemi ienākumi cilvēkiem, un šādos gadījumos “būtu naivi cerēt, ka cilvēkam var palīdzēt ar zemākām nodokļu likmēm”. “Ar nodokļu izmaiņām mēs visas nevienlīdzības un nabadzības problēmas atrisināt nevaram. Tur ir citas politikas: pabalsti, izglītība, pieeja darba tirgum, prasmes,” komentē Kazāks.
Ziņots, ka, meklējot finansējumu veselības aprūpei, tiekot apsvērta iespēja par IIN lielāku progresivitāti: koalīcijas apspriešanai piedāvātais priekšlikums paredz IIN likmi 20% apmērā bruto ienākumiem līdz 900 eiro mēnesī, 23% likmi ienākumiem no 900 eiro līdz 3300 eiro mēnesī, 26% - līdz 8000 eiro vai 9000 eiro mēnesī, bet augstākiem ienākumiem - 31%.
Līdz šim apspriesti arī vairāki citi varianti, un līdz premjera vadītā darba grupa piedāvāja koalīcijai izšķirties starp PVN celšanu no 21% līdz 22% vai arī jaunu “20 eiro veselības nodokli”. Taču vienprātīga atbalsta nevienam šiem variantiem nebija, un iecere par fiksēto maksājumu tika izņemta no darba kārtības.
Vēlāk izskanēja versija par vienu procentpunktu palielināt sociālo nodokli, pusi no tā maksātu darba ņēmējs un pusi darba devējs. Pašlaik obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas likme, ko maksā darba devējs, ir 23,59%, bet darba ņēmēja likme ir 10,5%.
