„Latvija šobrīd, protams, var paziņot, ka nevar norakstīt Grieķijas parādu. Bet ja būs skaidrs, ka tā nevar šo parādu atdot, mēs varam paziņot, ka kādam citam mūsu vietā ir jāsedz zaudējumi, bet tad būs vēl citas valstis rindā, kas to gribēs,” intervijā Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” sacīja Strautiņš.
Ja Grieķija tomēr nespēs atdot aizdevumu, attiecībā uz Latviju runa neesot par „katastrofāliem riskiem”, pauda ekonomists. Viņa ieskatā, maksimālie zaudējumi Latvijai varētu būt viena tūkstošā daļa no valsts budžeta izdevumiem vai iekšzemes kopprodukta nākamajos desmit gados.
„Katrā ziņā tā nav naudas summa, kas izšķiroši ietekmētu mūsu dzīvi, bet domāju būtu godīgāk rēķināties ar to, ka kaut kāda ietekme būs,” piebilda Strautiņš.
Strautiņš arī pauda, ka lielā mērā notiekot Latvijas iedzīvotāju mierināšana. Viņš arī norādīja uz laiku, kad tika runāts par Latvijas pievienošanos eirozonai un kad bija liela vēlēšanās to paveikt. Taču nav bijis atklātas sarunas par visiem riskiem, kas esot ievērojami, tostarp saistībā ar Grieķijas finanšu situāciju.
Tikmēr Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss uzsvēra, ka lēmums par atbalstu Grieķijai mūsu valstij nerada tiešus izdevumus. Un gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par parāda norakstīšanu, tad Latvija to ir gatava darīt tikai tad, ja tiek saņemta kompensācija.
Jau vēstīts, ka Grieķijas parlaments piektdienas, 14.augustā, rītā apstiprināja vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par trešo starptautisko aizdevumu 85 miljardu eiro apmērā. Vienošanās tika apstiprināta, pateicoties opozīcijas deputātu balsīm, pēc debatēm, kas bija ilgušas visu nakti.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs bija aicinājis parlamentu apstiprināt šo vienošanos, "lai nodrošinātu valsts spēju izdzīvot un turpināt cīņu".
Grieķijai un tās kreditoriem – Eiropas Savienībai (ES), Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) – ir galīgi jāvienojas par jaunu aizdevumu līdz 20.augustam, kad Grieķijai būs jāatmaksā 3,4 miljardi eiro no sava parāda ECB.
Lai aizdevums tiktu piešķirts, Grieķijai vajag veikt fiskālus un citus ekonomiskās politikas pasākumus, tai skaitā reformēt gāzes tirgu, atcelt agras pensionēšanās plānus, likvidēt degvielas cenas atlaides lauksaimniekiem un palielināt dažus nodokļus.
