Rīta intervija

Garbars: robežas uzraudzīšanas nodrošināšanai nepieciešams rast saprātīgu risinājumu

Rīta intervija

Potenciālā VID vadītāja: Neesmu darījusi neko tādu, par ko būtu jākaunas

Bankas ekonomists: Ekonomikas izaugsme Latvijā ir tāda kā «šļūkšana»

Bankas ekonomists: Ekonomikas izaugsme Latvijā ir tāda kā «šļūkšana»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Šī gada pirmajos divos ceturkšņos izaugsme pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem bija 2,1%, kas neesot ļoti slikti, tomēr tā vairāk ir tāda kā “šļūkšana” un Latvijā ekonomika varētu augt straujāk, intervijā Latvijas Radio norāda Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Viens no iemesliem šādai ekonomikas “šļūkšanai” ir lēna izaugsme ārējā vidē, līdz ar to ir pagrūti ar ārējiem eksporta tirgiem. Kazāks lēš, ka tuvāko pāris gadu laikā attīstītajās Eiropas valstīs ekonomika, visticamāk, augs. Taču būs liela nenoteiktība ģeopolitisko risku dēļ saistībā ar ASV prezidenta vēlēšanām, tad Francijā un Vācijā gaidāmajām vēlēšanām. “Tas viss var radīt nenoteiktību, mazināt vēlmi investēt," saka ekonomists.

“Bet diemžēl otra lieta – daļa no šīs lēnās izaugsmes ir pašu vaina,” saka ekonomists, norādot uz kavēšanos ar Eiropas struktūrfondu līdzekļu ieplūdi. “Mājsaimniecības arī diezgan bažīgas gan ģeopolitiskas nestabilitātes dēļ, gan tādēļ, ka nezina, cik strauja izaugsme būs nākotnē. Līdz ar to ļoti piesardzīgi tērē,” viņš norāda.

Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, jāmēģina iespējami ātrāk ekonomikā iepludināt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Būtiski arī atgriezties pie strukturālajām reformām: “Mums ir vajadzīgs kvalitatīvāks darba tirgus, līdz ar to tur ir svarīga izglītības sistēma, svarīgi apskatīties, kas strādā un nestrādā nodokļu sistēmā, mums ir svarīga veselība, ļoti, ļoti svarīga ir arī tiesiskā vide.”

Ja nepiepildās kāds no ļoti negatīvajiem scenārijiem – Eiropas Savienība nesāk dalīties un ASV drošības politika Eiropā krasi nemainās –, tad Latvija var rēķināties ar 2-3% izaugsmi, kas ir diezgan lēni. Tas savukārt nozīmēs, ka valsts budžetā naudas visam nepietiks. Turklāt pašlaik būtu jāsāk veidot rezerves, taču izskatās, ka drošības spilvens pašlaik netiek veidots.

“Dzīvot uz parāda brīdī, kad ekonomika aug, tomēr ir vieglprātīgi,” saka Kazāks.

Līdz ar to izveidot nākamā gada budžetu būšot diezgan grūti, jo vajadzību ir ļoti daudz. “Galvenā problēma ir nevis naudas trūkums, bet tajā, ka tie, kas sauc visskaļāk pēc papildu finansējuma, negrib stāstīt, kur viņi šo naudu tērē,” pauž ekonomists.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti