Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu Kazāks skaidroja auto terminoloģijā, sakot, ka braucam ar otro ātrumu. Pašlaik salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstīm tas nav slikti, bet, ja gribam sasniegt Eiropas līmeni, ar šādu ātrumu mūsu dzīves laikā tas neesot iespējams.
Komentējot ideju, ka veselības aprūpes finansēšanai varētu palielināt valsts budžeta deficītu, ekonomists to dēvēja par ačgārnu pieeju. Problēma saistīta ar to, ka valsts iekasē mazāk nekā iespējams, sacīja Kazāks, norādot uz 700-800 miljoniem eiro, kas netiek iekasēti pievienotās vērtības nodokļu maksājumos.
“Līdz ar to, kāpēc tagad aizņemties pāris desmitus miljonus eiro, ja pašiem tā nauda ir, tikai jāmēģina to atrast,” viņš piebilda.
Ja nu tomēr tiktu pieņemts lēmums par budžeta deficīta palielināšanu, tas būtu slikts precedents. Jo pašlaik, kad ekonomika tomēr aug, būtu jāveido uzkrājumi sliktākiem laikiem.
Viņš apstiprināja, ka deficīta palielināšana ir vieglākais risinājuma ceļš: “Jā, jo pasaulē nauda tagad ir lēta, līdz ar to aizņemties var. Būtiskas negatīvas sekas tuvākajā laikā no tā nebūs. Bet, ja skatāmies tālāk, tas labi nav.”
Līdz ar to būtu jāstrādā pie ēnu ekonomikas mazināšanas un jāraugās, kā varētu palīdzēt ekonomikai augt straujāk, piemēram, ar nodokļiem neapliekot reinvestēto peļņu.
Lai gan pašlaik redzamas diskusijas par šo jautājumu, taču tālejošu pasākumu plānu nav. Tas gan nozīmētu lauzt esošo sistēmu, kas nebūtu populārs lēmums, īpaši pašlaik, kad tuvojas vēlēšanas, norādīja Kazāks.
