"Lai gan Krievija ir maza ekonomika pasaules ūdeņos, tomēr tai ir diezgan liela loma dabas resursu, dažādu izejvielu piegādē. Mēs runājam par naftu un dabasgāzi, (..) arī par metāliem, kviešiem un citām lietām, ko Krievija eksportē. Jau šobrīd mēs redzam, ka ir būtiski augušas naftas, gāzes cenas, pārtikas izejvielu cenas un  tā tālāk," skaidroja Buceniece.

Un tas atspoguļojas arī inflācijā Latvijā. Turklāt inflācija būs augstāka un noturīgāka, nekā iepriekš prognozēts, sacīja ekonomiste.

Tāpat viņa vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas un Krievijas ekonomikas ir diezgan cieši saistītas un Krievija mums ir piektais nozīmīgākais preču galamērķis. Izmaiņas ekonomiskajās attiecībās varētu skart Latvijas vairumtirgotājus, loģistikas uzņēmumus un farmācijas nozari. Ar Krieviju strādājošajiem uzņēmumiem nāksies pārorientēt darbību.

Taujāta par sankciju ietekmi uz pašu Krieviju, ekonomiste norādīja, ka Rietumu ieviesto sankciju apjoms ir milzīgs un skar gan Krievijas finanšu sektoru, gan ietekmēs reālo ekonomiku, tostarp uzņēmēju spēju darboties. Daudz kas esot gandrīz apstājies.

Un tam sekas nevar būt tikai īstermiņā. Sekas Krievija jutīs vismaz desmit gadus, norādīja Buceniece.

Vienlaikus ekonomiste atzina, ka Krievija jau kopš Krimas aneksijas jau centusies sākt izolēties no starptautiskās ekonomikas, sagatavoties sankcijām un veidot rezerves. Un tas lielā mērā darīts uz iedzīvotāju rēķina – Krievijā cilvēku labklājība ir stagnējusi šajā periodā.

Buceniece piebilda, ka Krievijas ekonomika mainīsies vai nu uz labu, vai uz vēl lielāku izolāciju. Gaidāmas ļoti lielas pārmaiņas, kuru sekas grūti prognozēt.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24. februārī paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Iebrukums Ukrainā ilgst jau piecas dienas, ukraiņi joprojām kontrolē Kijevu un lielākās pilsētas.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, rietumvalstis noteica sankcijas pret Putina režīmu, tajā skaitā Krievijas bankas tiks atslēgtas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, tiks aizliegtas visas Krievijas Centrālās bankas transakcijas un iesaldēs visus tās aktīvus.

28. februārī uz Ukrainas–Baltkrievijas robežas sākušās Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas. Ukraina pirms sarunu sākuma uzsvēra, ka pieprasīs uguns pārtraukšanu un Krievijas armijas izvešanu no Ukrainas teritorijas.