Uzkrājumus veido 40% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pirms diviem gadiem, tā liecina bankas "Citadele" nesen veiktā aptauja.
Vairums uzkrājumu veicēju atliek naudu savai un ģimenes finanšu drošībai, trešā daļa krāj ceļojumiem un pensijai, stāsta „Citadele Life” valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne.
„Kas ir ļoti, ļoti būtiski – uzkrājumus veido dažādu ienākumu līmeņu iedzīvotāji. Pārsteidzoši un ļoti iepriecinoši ir tas, ka arī cilvēki ar ienākumiem līdz 300 eiro mēnesī ir spējīgi un faktiski veido šos uzkrājumus. Ceturtā daļa no viņiem reāli krāj,” notiekošo vērtē Jērāne.
Ekspertes ieskatā galvenais iemesls uzkrājumu pieaugumam – cilvēki kļuvuši zinošāki un atbildīgāki, lielu mācību daudziem sagādājusi krīze. Uzkrājumiem cilvēki atlicina vidēji 30 eiro mēnesī. Aptauja rāda, ka savai un ģimenes drošībai vairāk uzkrāj ārpus galvaspilsētas dzīvojošie iedzīvotāji nekā rīdzinieki.
Līdzīgas uzkrājumu pieauguma tendences novēro arī pēc aktīviem lielākā Latvijas banka „Swedbank”. Kā norāda bankas Uzkrājumu un apdrošināšanas daļas vadītājs Reinis Jansons, uzkrājumu apjoms Latvijā aug straujāk, nekā uzkrājumu līmenis katrai ģimenei, tātad pieaug uzkrājēju skaits. „Kopumā noguldījumi Latvijā tieši pēdējos gados ir auguši diezgan strauji. Tieši depozītos, kas ir populārākais krāšanas veids, tie ir pietuvinājušies vai jau pārsniedz piecus miljardus eiro mājsaimniecībām, kas ir tāds Latvijas rekords,” pauž Jansons.
Jansona ieskatā tas skaidrojams gan ar krīzi, kas audzēja vēlmi krāt, gan labāku izpratni par uzkrājumu nozīmi. „Ļoti daudz tieši Labklājības ministrija iesaistās izpratnes veidošanā par to, ka krāt ir nepieciešams, īpaši pensijai, jo pensijai kredītu paņemt nevarēs. Tas arī kopumā veicina uzkrājumu veidošanos,” saka ekonomists.
Plašu pētījumu par uzkrāšanas paradumiem nule veikuši Latvijas Universitātes sociālantropologi. Lai gan banku dati liecina par uzkrājumu pieaugumu, pētījuma vadītāja Aivita Putniņa secina, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām dzīvo no algas līdz algai un ļoti paļaujas uz darba devēju.
„Tas, ko mēs redzējām – ienākumiem nav saistības ar uzkrājumu veidošanu, jo cilvēki vienmēr saka: ja man būtu par 100 latiem vai eiro lielāka alga, tad gan es veidotu uzkrājumus. Un viņi to saka, neskatoties uz to, vai saņem 300, 400 vai 500 latu,” norāda Putniņa.
Arī pētnieku aptaujāto vecāku atbildes uz jautājumu, cik ilgi ģimene varētu iztikt bez jauniem ienākumiem nav iepriecinoša – teju puse atzīst, ka nevarētu „izvilkt” pat mēnesi.
