Bankas aptauja: Vairums iedzīvotāju nejūtas finansiāli droši

Latvijas ekonomika aug rūkdama, bet lielākā daļa iedzīvotāju vienalga nejūtas finansiāli droši – šādu secinājumu pēc iedzīvotāju aptaujas izdara "SEB banka". Turklāt joprojām vērojama sabiedrības noslāņošanās, jo iedzīvotāju noskaņojums par savu finansiālo stabilitāti dažādos reģionos atšķiras pat trīs un četras reizes.

Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas Latvijā gada laikā cēlusies par 8,7% – līdz 927 eiro. Tomēr cilvēki ar savu finansiālo situāciju jūtas pat neapmierinātāki nekā iepriekšējā gadā. Kopumā tādu ir 46%. 29% viedoklis ir neitrāls, bet vairāk vai mazāk apmierināti ir 22% iedzīvotāju. "SEB bankas" valdes pārstāvis norāda – joprojām pastāv krīzes laikā izveidojusies divu ātrumu sabiedrība.

"Kaut vai es skatos bankā, kā veido uzkrājumus cilvēki. Puse ir apmēram, kuri neveido neko, saņem aldziņu un visa aiziet vēl pirms nākamās aldziņas. Un ir otra puse, kura dzīvo labi, krāj un uzkrāj aizvien vairāk. Proporcija starp cilvēkiem, kas dzīvo labi un ļoti labi, un tiem, kuri dzīvo tiešām pieticīgi, neaug, bet saglabājas visai augsta un nemainīga," stāsta bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Lai arī daudziem ir bažas par stabilu finanšu pamatu zem kājām, 37% nav vispār nekādu uzkrājumu, bet 17% ar iekrāto naudu pietiktu ne vairāk kā mēnesim.

Eksperti uzskata – nav tādu ienākumu, no kuriem nevarētu krāt kaut mazumiņu.

"Tas ir ieraduma jautājums. Ja jūs atlicināt pusprocentu vai vienu procentu no saviem esošajiem ienākumiem, līdzko viņi pieaugs, arī šī proporcija pieaugs. Mēs zinām, ka ir iedzīvotāji no pavisam trūcīgiem apstākļiem, kuri ir spējīgi kaut ko atlicināt. Tā būtu relatīvi ļoti neliela summa. Svarīgi ir tas, ka tu vispār domā par nebaltām dienām," saka sociālantropologs Viesturs Celmiņš.

Ja salīdzina ar citām Baltijas valstīm, latvieši ar savām finansēm ir apmierinātāki visretāk, bet visdrošāk ar lielu atrāvienu jūtas igauņi.

Lai arī objektīvi vidējā alga šajā kaimiņvalstī ir par 300 eiro lielāka, sociālantropologa Celmiņa ieskatā tik milzīgai atšķirībai drošības izjūtā ir saistība arī ar domāšanas veidu.

"Latvijā būt piesardzīgiem ir pieņemts, par savām finansēm izteikties pesimistiski ir teju uzslavējami. Savukārt Igaunijā būt optimistam ir sociāla konvencija – par finansēm esmu drošs un pārliecināts. Vai tīrajos skaitļos mēs tiešām esam tik atšķirīgi – es stipri šaubos," uzskata Celmiņš.

Pētījuma pozitīvā ziņa – nedaudz sarucis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuriem ar nopelnīto lāga nepietiek pat ēdienam. Tādi šogad ir 4% aptaujāto.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti