23% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju “SEB bankas” veiktajā aptaujā norādījuši, ka šobrīd biznesa attīstībai plāno ņemt aizdevumus. Arī kaimiņvalstīs aptuveni tikpat uzņēmumu gatavi turpināt investēt. Uzņēmēju piesardzība pret kredītiem palielinājusies līdz ar karu Ukrainā.
“SEB bankas” valdes loceklis Arnis Škapars norādīja, ka miera laika aptaujās apmēram puse no uzņēmējiem parasti atklāj vēlmi investēt. “Faktiski tie, kas nav gatavi, piesauc neskaidrību enerģētikas sektorā, metālu un kokmateriālu cenu svārstības. Tā ir normāla cilvēku uzvedība šajos apstākļos. Lai gan, ja mēs paskatītos fragmentētāku bildi, tad joprojām redzam, ka dzīvē mēs piešķiram vairāk jauna finansējuma nekā pērn. Un vidēji lieli MVU, kas ir stiprāki, nav apstājušies attīstībā, bet drīzāk atrod jaunus tirgus un novirzienus, kā iet uz priekšu ar biznesu.
Lielākas bažas man ir par nelieliem uzņēmumiem, īpaši pakalpojumu sfērā, jo tur tā bilde izskatās vissatraucošākā, tuvojoties ziemai,” norādīja Škapars.
Kredītportfelis gan rāda pozitīvāku tendenci nekā mazo uzņēmēju aptauja, sacīja Škapars. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šogad šī segmenta biznesa kreditēšanas apjoms palielinājies par 11%, sasniedzot 117 miljonus eiro.
“Aptaujā mēs pēc iespējas mēģinām ietvert dažādus segmentus. Bet, ja paraugāmies uz mūsu kredītportfeli, tad daļa no nelieliem, piemēram, pakalpojumu uzņēmumiem ir grūti kreditējami, jo viņu finanšu situācija nav spīdoša, viņi izdzīvo. Arī pandēmija iesita pa pakalpojumu sektoru,” norādīja Škapars.
Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka apstiprināja, ka aizdevumi kļūst arvien aktuālāki, bet arī nelieliem lauksaimniekiem to pieejamība ir zema. “Es neesmu dzirdējusi, ka būtu kaut kas uzlabojies, jo mūsu zemnieki kredītiem bankās jau atmetuši ar roku un vairāk skatās uz “Altum” aizdevumiem apgrozāmiem līdzekļiem un mazajiem kredītiem bez ieķīlājumiem, jo komercbankas prasa nodrošinājumu. Un tad, ja tu esi tālāk no Rīgas, tad uz tevi skatās aizdomīgi un daudz dažādu prasību, vajadzīgs ilgs laiks, un beigās tev pasaka “nē”.
Mazie un vidējie zemnieki meklē citas iespējas modernizācijai, bet bankas nav pārāk atbalstošas,” pastāstīja Hauka.
Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris komentēja, ka finanšu pieejamība Latvijā vienmēr bijusi stabilāka tieši lieliem uzņēmumiem. Bet mazie un vidējie vairāk meklē finansējumu operatīviem izdevumiem, nevis ilgtermiņa plāniem.
“Latvijā pamatā galvenie biznesa kreditētāji ir četras lielās starptautiskās bankas, kur kreditēšanas politika nereti tiek noteikta grupu ietvarus. Proti, Latvijas mazie uzņēmēji vēl nav spējuši attīstīties tik veiksmīgi, lai nonāktu līdz tādam profilam, kā mazie uzņēmumi izskatās, piemēram, Skandināvijā.
Tāpat pavisam noteikti ir mainījusies arī banku riska apetīte.
Un tieši mazo uzņēmumu segmentā viena no būtiskākajām problēmām ir tā, ka uzņēmuma vadītājs ir arī grāmatvedis, finansists un arī jurists. Līdz ar to, lai veiksmīgi bankai prezentētu savu biznesa plānu, mazam uzņēmumam nepietiek iekšējo administratīvo resursu,” zināja teikt Lielpēteris.
Aptaujas dati vēl liecina, ka vairāk nekā trešdaļai mazo un vidējo uzņēmēju Latvijā un Lietuvā aizdevums nepieciešams izejvielu un materiālu iegādei, bet Igaunijā aktuālāka ir ražošanas iekārtu iegāde. Tāpat nozīmīgs ieguldījumu mērķis visās Baltijas valstīs ir biznesa attīstība jaunos tirgos un inovācijās.
