No naftas cenu krituma un ārvalstu sankcijām cietusī Krievijas ekonomika šogad, pēc valsts ekonomikas ministra prognozēm, piedzīvos kritumu par aptuveni 3,3%. Bet no citu analītiķu puses izskanējušas arī pesimistiskākas prognozes – ja vidējā cena par Krievijas ražoto naftu saglabāsies aptuveni 40 ASV dolāru līmenī, Krievijas ekonomikas kritums šogad var sasniegt pat 5%. Tiesa, Krievijas valdība cer, ka jau nākamgad valsts ekonomika varētu atgriezties pie mērenas izaugsmes.
“Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks uzskata, ka pašas Krievijas paustās prognozes par ekonomikas atkopšanos ir pārāk optimistiskas un lejupslīde, visticamāk, saglabāsies vēl arī nākamā gada sākumā. “Jūs noteikti [esat] redzējuši Krievijas ekonomikas ministrijas viedokli, ka zemākais punkts jau ir aiz muguras. Tas, mūsuprāt, nevaru teikt, ka muļķības, bet pārlieku optimistisks skats uz dzīvi. Ja Krievijas ekonomikā lejupslīde beigsies nākamā gada pavasarī, tas jau būs ļoti labi,” saka Kazāks.
Vienlaikus bankas analītiķis uzsver, ka salīdzinoši gauso ekonomikas izaugsmi šobrīd noteikti nevajadzētu uzskatīt par Krievijas nozīmīgāko problēmu. Pat atgriežoties stabilitātei un augstākām cenām, Krievijai neesot īpaša pamata prognozēt augstu ekonomikas izaugsmi.
“Mūsuprāt, Krievijas ekonomika šogad nokritīs tuvu par 5%, nākamgad arī vēl būs kopumā mīnuss. Izaugsme atsāksies 2017.gadā. Bet Krievijas problēma nav pašreizējā recesija, jo visās ekonomikās ir kāpumi un kritumi. Bet Krievijas problēma ir tā, ka pēc šīs recesijas nesekos izaugsme. Un viens no iemesliem ir tas, ka ekonomiskā politika arvien ir neadekvāta,” saka ekonomists.
Pēc Mārtiņa Kazāka prognozēm, diemžēl Krievijas ekonomikas struktūra un attiecīgi arī konkurētspēja, pie varas paliekot esošajai Krievijas politiskajai elitei, visticamāk, būtiski nemainīsies arī tuvākajos gados. “Iemesls ir tāds, ka problēmas ir strukturālas: likumu vara, resursu pieejamība, pārāk liela, neefektīva valsts sektora loma. Ja skatāties [uz laiku] pirms desmit gadiem, tad valsts sektora īpatsvars bija pie 50% uzņēmējdarbībā, tagad tas ir pie 70%. Tātad tā ekonomika ir vienkārši iesprūdusi, un tur nepieciešamas strukturālas pārmaiņas. Izskatās, ka esošais režīms nav spējīgs veikt šīs pārmaiņas pietiekoši plašas. Tas nozīmē, ka izaugsme būs ļoti mērena, ļoti vārga,” lēš Kazāks.
Vērtējot Krievijā notiekošo no Latvijas interešu viedokļa, eksperti ir visai vienprātīgi, ka uz Krieviju kā uz perspektīvu un pievilcīgu tirgu preču eksportam šobrīd nav vērts lūkoties. Papildus nestabilajai politiskajai un biznesa videi Krievijā, šobrīd ievērojami ir kritusies arī šīs valsts maksātspēja, un patērētājiem Krievijā daudzi produkti no Eiropas Savienības vienkārši vairs nav pa kabatai.
Vienlaikus, piemēram, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atzīmē, ka būtiska daļa Latvijas ražotāju pēdējo mēnešu laikā ir uzrādījuši labas spējas pielāgoties nestabilitātei Krievijā un apguvuši jaunus tirgus.
Lai gan Baltijas valstīs daudziem uzņēmējiem un patērētājiem nereti arī ir pierasts domāt par Krievijas ekonomiku un noieta tirgu kā par ļoti apjomīgu, tomēr jāatgādina, ka kopumā Krievijas ekonomika ir mazāka nekā, piemēram, Vācijas ekonomika. Un, pēc dažām aplēsēm, atpaliek arī no iedzīvotāju skaita ziņā mazākās Lielbritānijas. Turklāt, pēc ekspertu vērtējuma, šī brīža krīzes iespaidā Krievijas ekonomika pēc tās lieluma varētu nokrist no 6.vietas pērnā gada nogalē līdz 19.vietai starp visām pasaules valstīm
