2017.gada vasarā, strādājot pie izmaiņām nodokļu likumos, lai cīnītos ar tiem, kas cenšas izvairīties no nodokļu nomaksas, nolemts, ka bankām jāsniedz VID informācija par klientu, ja viņa kontā gada apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro.
Taču tagad konstatēts, ka cilvēkam var būt vienā bankā vairāki konti, tāpēc tagad Saeimas Budžeta komisija strādā pie izmaiņām, lai bankas sniegtu informāciju par klienta apgrozījumu kopumā visos kredītiestādē vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontos, skaidroja Vucāns.
Tāpat plānots izslēgt apgrozījumu starp viena klienta paša kontiem, kas “VID absolūti neinteresē”, skaidroja Vucāns.
Paredzēts, ka bankām ziņas par ikgadējo apgrozījumu jāsāk sniegt jau šī gada 1.februāri, fiksējot stāvokli uz 2017.gada beigām, un pēc tam informācija jāsniedz katru gadu 1. februārī.
Taču VID būs pieeja kontu reģistram, tāpēc iecerēts arī, ka kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nebūs jāsniedz tās ziņas, kuras jau ir VID rīcībā, piebilda Vucāns.
Komisijas vadītājs atzina, ka deputāti diskutēja arī par slieksni – 15 000 eiro gadā. Finanšu ministrijas pārstāvji komisijā norādīja, ka šāds apgrozījums, augot algām, būs vairākiem tūkstošiem cilvēku, taču šāds slieksnis esot samērojams un ziņas VID nebūs jāsniedz par lielāko daļu kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju klientiem.
Vucāns gan pieļāva, ka normas izskatīšanas laikā šis slieksnis tomēr vēl var mainīties.
Normas mērķis ir cīnīties ar tiem, kas daļu algas saņem aploksnē, bet pēc tam savām ērtībām naudu ieskaita bankas kontā, vai arī ar tiem, kas veic nereģistrētu saimniecisko darbību.
Iepriekš sašutumu par šo normu pauda ārzemēs dzīvojošie tautieši, jo, piemēram, 15 000 eiro gadā Lielbritānijā strādājošajiem nebūt nav milzīga summa, jo ir mazāka par minimālo gada algu.
