Mobilā filiāle nozīmē, ka bankas darbinieku grupa ar datoru, printeri un skeneri ierodas kādā konkrētā uzņēmumā un sniedz pakalpojumus, ko var veikt tikai filiālē, piemēram, kļūt par bankas klientu. Klientu centra vadītāja Inga Šeninga atzīst, ka pašlaik galvenais uzdevums ir palīdzēt nomainīt kodu kartes.
"Ļoti daudzas lietas var izdarīt attālināti, bet mobilo filiāli domājam izmantot, ne tikai pieslēdzot pakalpojumus klientiem - tā pati koda karšu nomaiņa, kas šobrīd no likumdošanas puses jāizdara. Gribam izglītot klientus, kā to var izdarīt attālināti," stāstīja Šeninga.
Mobilā filiāle gatava doties tur, kur pakalpojumi nepieciešami ne mazāk kā 10 cilvēkiem.
"Primāri mums bija doma, ka šis pakalpojums ir domāts uzņēmumiem, kuriem darbinieku skaits ir lielāks par 10. Uzņēmums aizpilda formu mūsu mājaslapā, un mēs vienojamies par datumu.
Tieši tāpat tas būs arī ar pašvaldībām. Mēs vienosimies par konkrēto laiku un tikai tad, kad pašvaldība piedāvās telpas un būs iedzīvotāju vēlme," skaidroja "SEB bankas" pārstāve. Viņa skaidroja, ka banka vēlas, lai klienti arvien vairāk spētu izdarīt attālināti, bet pieļāva, ka varētu uz reģioniem doties arī regulāri, piemēram, reizi mēnesī.
"SEB banka" 2014. gadā slēdza filiāles 10 pilsētās, to skaidrojot ar apmeklētāju skaita sarukumu par 40%. Šajās vietās tika saglabāti bankomāti un interneta pieejas punkti. Savukārt 2015. gadā sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību "Swedbank" uzstādīja 15 bankomātus novados, kur to vairs nebija pēc "Latvijas Krājbankas" slēgšanas.
"Swedbank" filiāļu tīkla vadītājs Mārtiņš Drusts pastāstīja, ka banka izveidojusi 10 pašapkalpošanās filiāles.
"Mums ir pašapkalpošanās filiāle Dobelē, Krāslavā, Limbažos, Līvānos, Ludzā, Preiļos, Rūjienā, Smiltenē un Varakļānos. Tas nozīmē to, ka visu darbalaiku, kas ir pieejami tajā konkrētajā vietā, kas pārsvarā ir tirdzniecības centri, ir pieejama internetbanka, naudas iemaksu un izmaksu aparāts. Un noteiktā laikā - reizi vai divreiz nedēļā, šajā filiālē ierodas mūsu darbinieki un konsultē klientus. Ja vajag palīdzēt ar kodu karšu nomaiņu, mēs esam gatavi braukt un palīdzēt, ja pašvaldība var noorganizēt tikšanos," stāstīja Drusts.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane vērtē, ka interneta pieslēgums ir bibliotēkās visā Latvijā, bankomāti pieejami arī klientu apkalpošanas centros un skaidru naudu var izņemt arī atsevišķos veikalos un degvielas uzpildes stacijās. Bet valsts pienākums ir nodrošināt minimālo pakalpojumu grozu.
"Mēs nevaram komercbankām likt nodrošināt pakalpojumu, tas ir brīvprātīgi, ko viņi dara, un otrs - viņa dara visu uz ekonomiskiem pamatiem. Domāju, ka valstij, kura rūpējās par saviem iedzīvotājiem, ir jāatrod iespēja caur veikaliem vai caur pasta banku, vai caur pašvaldību aktīvāku iesaisti...
Ir jāveido šī sistēma, lai cilvēks varētu tikt pie skaidras naudas.
Pats galvenais - lai vismaz kaut vai vienreiz nedēļā tam cilvēkam būtu iespēja tikties ar savu projektu vadītāju no bankas, kas varētu uzklausīt viņa kredīta pieteikumu, hipotekārā kredīta pieteikumu, nokonsultēt mazo vidējo uzņēmēju. Tā, manuprāt, būtu ļoti svarīga lieta," norādīja Feldmane.
Visiem Latvijas iedzīvotājiem nekad nebūs viedtelefoni, kas ļauj izmantot banku aplikācijas, tāpat internets. Tāpēc valstij jādomā, kā minimālo pakalpojumu grozu finanšu jomā nodrošināt arī gados vecākiem iedzīvotājiem attālos reģionos.
