Balvu novada Šķilbēnos īsteno ieceri par saules paneļu parka izveidi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vairāk nekā tūkstoš hektārus lielu saules paneļu parku ar 400 MW jaudu jau nākamajā gadā plānots būvēt Balvu novada Šķilbēnos. Darbus plānots pabeigt trīs gadu laikā, bet elektrību pašā Latvijas–Krievijas pierobežā varētu uzsākt ražot jau ātrāk.

Balvu novada Šķilbēnos īsteno ieceri par saules paneļu parka izveidi
00:00 / 14:58
Lejuplādēt

"Īstenībā no pasaules lielajiem enerģētikas investoriem arī Latvijas gadījumā ir liela interese par lielas jaudas saules projektiem. Jo, kā izrādās, ražošanai ir svarīgs ne tikai saules daudzums, bet arī tas, lai gaisa temperatūra nav pārāk augsta. Tad varbūt Latvijā saules ir mazāk nekā siltajās zemēs, bet, no otras puses, tas, ka gaisa temperatūras nav pārāk augstas, nozīmē, ka paneļi var strādāt gana efektīvi," saka projekta īstenotājs, "PurpleGreen Energy B" vadītājs Vigars Kaktinieks.

Saules paneļu parks pašā pierobežā uz lauksaimniecības zemes

Balvu novada Šķilbēnu pagasts. Te reģistrēts apmēram tūkstotis iedzīvotāju. Lai arī tāpat kā citviet Latvijas pierobežā Šķilbēnu pagastā samazinās iedzīvotāju skaits, tiek likvidētas valsts un arī pašvaldības iestādes, Šķilbēni ir vieta, kur tiek lauzti stereotipi par depresīvo Latgali.

"Mūsu pagasta teritorijā ir trīs lielāki ciemi – Rekava, Šķilbēni un Upīte. Ir deviņas pašvaldības iestādes. Pagasta pārraudzībā ir 83 kilometri (km) ceļu un 6 km ielu," pagasta pārvaldnieks Andris Mežals (Latgales partija) ir pārliecināts, pierobežā cilvēkus var noturēt tikai darbs un sakārtota infrastruktūra.

"Pie pagasta ēkas ir Rekavas vidusskola, tepat ir arī Rekavas bērnudārzs, kur ir 55 bērniņi. Pavisam Rekavas vidusskolā mācās 185 skolēni."

Andris Mežals uzsver, ka Šķilbēnu pagastā ir attīstīta lauksaimniecība, un tas nodrošina ar darbu lielu daļu darbspējīgo iedzīvotāju.

"Pie mums ir gan lielākas, gan mazākas saimniecības, kas nodarbojas ar graudkopību, gaļas lopu audzēšanu, pienkopību, graudu pārstrādi. Pie mums ir arī sulu spiešanas pakalpojumu sniedzēji, būs alus ražotne," pauž Mežals.

Šķilbēnu pagastā atrodas arī Latvijā labi pazīstamā zemnieku saimniecība "Kotiņi", kas apsaimnieko apmēram četrus ar pusi tūkstošus hektāru zemes. Saimniecība, kas nodarbojas ar graudkopību un arī ar izaudzētās produkcijas pārstrādi, attīstās, un šogad vietējos iedzīvotājus pārsteidza ziņa, ka uz  "Kotiņu" zemes  tiek plānots izbūvēt saules paneļu parku.

Ar zemnieku saimniecības "Kotiņi" īpašnieku Aldi Ločmeli braucam skatīt vienu no  iespējamajām saules paneļu izvietošanas vietām. Pa sniegotu, šķiet bezgalīgu, lauku dodamies virzienā pāri robežai. Uz Pleskavas rajonu Krievijā norāda padomju laikos uzceltā augstsprieguma elektrības līnija, kas stiepjas pa "Kotiņu" zemi, un šai līnijai arī plānots pievienot saules paneļu saražoto elektroenerģiju.

"Liels elektrības apjoms, jābūt arī lieliem elektrības vadiem, kabeļiem, lai elektrību varētu aizlaist prom pie patērētāja. Ja nav elektrolīnijas, neviens tev uz noteiktu vietu, kur tu dzīvo, līniju nebūvēs, jo tas ir dārgi. Ir jāizmanto tā elektrolīnija, kas ir uz doto brīdi, kas savienoja Latviju ar Krieviju.

Ja tagad ir tādi apstākļi, ka ar kaimiņu mums nav labas attiecības un elektrību vairs neiepirksim no ārzemēm, tad elektrība jāražo pašiem," saka Aldis Ločmelis.

Vien pāris kilometrus no Latvijas–Krievijas robežas zem augstsprieguma līnijas un tās tuvumā tiek plānots tūkstoš hektāru (ha) platībā izvietot saules paneļus.

"Tūkstoš hektāru – tas ir liels daudzums. Tie ir 50 lauki pa 20 hektāriem. Mēs apsaimniekojam 4,5 tūkstošus hektāru, bet īpašumā mums ir 2,2 ha zemes."

Ločmelis atklāj, ka lēmums iznomāt zemi saules paneļu parka izveidošanai pieņemts, vadoties arī no savas pieredzes, jo saimniecībā "Kotiņi" saules baterijas tiek izmantotas jau piecus gadus un pēc aprēķiniem par šāda pasākuma rentabilitāti. Lai gan iznomāta tiek arī lauksaimniecībā derīga zeme, savs plāns arī tās izmantošanai jau ir gatavs.

"Tā ir lauksaimniecības zeme, kur ir arī 35 auglības balles un arī apmēram puse ir purvi, nemeliorēta zeme. 50 uz 50. Es, audzējot kviešus, ražojot sēklu un pārtikas produktus, no viena hektāra varu iegūt savus 250 eiro peļņu. Tā būs noma uz saviem 35 gadiem. 500 eiro gadā noma par hektāru. Ja mēs skatāmies, ka, 

uzliekot saules paneļus, mēs varam gūt peļņu 500–600 eiro un tā naudiņa paliek reģionā, ja mēs varam pienācīgi maksāt nodokļus un algas, tad mēs nodrošinām stabilāku lauksaimniecību," pauž zemnieks.

Aldis Ločmelis atklāj, ka pagaidām tiek domāts, kā izmantot zemi zem saules paneļiem, jo tas ir atkarīgs no tā, kāda veida paneļi tiks uzstādīti.

"Tas būs atkarīgs no tā, kādus paneļus liks. Vai viņi būs kustīgie vai stacionārie, cik tie būs jaudīgi, cik tuvu viens no otra atradīsies, no tā būs atkarīgs, ko mēs tur darīsim, – vai mēs tur audzēsim aitas, kurā daļā mēs pļausim zaļo masu un vedīsim uz jauno kalti un veidosim kombikormu zivīm. Tie ir nākamie jautājumi, ar ko mēs saskarsimies."

Būvniecību varētu uzsākt nākamgad 

"Uzņēmums, kas realizē projektu, ir "PurpleGreen Energy B", bet uzņēmuma īpašnieks un attīstītājs, kurā tad ir arī komanda – inženieru komanda, projektu vadītāju komanda, finansistu komanda, ir "Kseido". Es esmu kompānijas dibinātājs, un enerģētikā strādājam jau vairāk nekā desmit gadus," par uzņēmumu, kas realizē projektu, stāsta Vigars Kaktinieks.

Līdz šim uzņēmums īstenojis zaļās enerģijas projektus Latvijā un Horvātijā. Balvu novadā paredzēts izbūvēt saules paneļu parku ar 400 MW maiņstrāvas tīkla pieslēguma jaudu jaunai apakšstacijai.

"Apjoma ziņā tas noteikti nozīmē, ka Balvi, Viļaka ļoti pārliecinoši kļūs par elektroenerģijas eksportētāju uz citiem Latvijas reģioniem, jo tādā ziņā vietējais patēriņš būtu pilnībā nosegts un arī pārsniegts," teic Kaktinieks.

Saules paneļi tiks izvietoti vairāk nekā tūkstoš hektāru plašā teritorijā, un, pēc uzņēmuma aplēsēm, šāds parks varētu kļūt par lielāko Latvijā.

"Tehniski viņi ir izvietoti uz vairāk nekā simts zemes gabaliem, tāpēc tas nesanāk kā viens kantains poligons, kuram neviens netiek cauri, bet attiecīgi zeme mums ir sadalīta desmit blokos, pa kuriem ar kabeli tiek elektroenerģija aizvadīta līdz apakšstacijai. Un kabelis ir zem zemes, un neviens viņu neredz. Un atstatums starp paneļu rindām ir kādi pieci, seši metri, kas ir diezgan daudz," skaidro projekta īstenotājs.

Lai realizētu šādu projektu, ir nepieciešamas brīvas elektrības jaudas, kurām var pieslēgties, lielas zemes platības, kur izvietot saules paneļus, kā arī atbalsts no vietējās pašvaldības. Balvu novada Šķilbēnos visi šie nosacījumi izpildījās.

Par projekta gaitu plašāk stāsta uzņēmuma vadītājs: "Un tad nākamais solis, kas esam mēs, ir tehniskais projekts, proti, visa projektēšana, atļaujas, iznženierizpētes u.c., un šī stadija aiziet dažos miljonos. To darām ar saviem cilvēkiem, saviem resursiem, saviem spēkiem. Un tad ir pēdējais, no vienas puses, svarīgākais posms, bet no tiem iepriekšējiem pēdējais nav iespējams – gala lielais enerģijas investors, kas nāk un to parku būvē un operē. Tie lielie investori ir tipiski lielās Eiropas enerģijas kompānijas vai Eiropas investīciju fondi, kas tagad ļoti grib investēt enerģētikā. Šobrīd mēs esam fināla taisnē ar dažiem tādiem Eiropas spēlētājiem, un tagad mēs esam darījuma noslēguma stadijā."

Investīciju apjoms varētu būt mērāms ap 300–400 miljoniem eiro. Savukārt tas, kā ieguldītā nauda atgriezīsies pie investētāja, būs atkarīgs no noslēgtā elektroenerģijas pārdošanas līguma.

"Elektrība tiek pārdota Eiropas elektrības tirdzniecības kompānijai, kas elektrību realizē gan Latvijas un Baltijas tirgū, gan plašākā Skandināvijas tirgū, jo elektrosistēma Baltijai un Skandināvijai ir viena," teic Vigars Kaktinieks.

Jaunas darbavietas un ietekme uz elektrības cenām 

Saules parka būvniecību plānots uzsākt nākamgad. Darbi varētu ilgt ap trim gadiem, un uz vietas varētu strādāt ap 300 cilvēku. Bet arī pēc saules parka izbūves būs jaunas darbavietas. Šis ir viens no svarīgākajiem šāda projekta ieguvumiem, pārliecināts Balvu novada priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija).

"Tas nav tā, ka mēs vienkārši iegūsim tikai elektroenerģiju. Šis projekts ne tikai uz būvniecības laiku, bet arī pēc, kad nodos ekspluatācijā, – gan transformatora līnija, pēc tam tā apkalpošana, pļaušanas darbi, enerģētiķi un daudz kas cits.

Radīsies līdz 200 jaunu darbavietu," skaidro Maksimovs.

Interese par atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā Latvijā ir ļoti liela gan no mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. Uz februāra beigām "Sadales tīkla" infrastruktūrai pieslēgti 12 400 mikroģeneratori jeb saules paneļi mājsaimniecībās ar kopējo ražošanas jaudu 100 megavati. No tām aptuveni 650 mājsaimniecības ir Latgalē.

Pagājušajā gadā bija arī ļoti liels pieprasījumu skaita pieaugums saules parku izbūvei Latvijā, skaidro "Sadales tīkla" attīstības direktors Jānis Kirkovalds:

"Šobrīd tīklā mums ir ap 260 saules elektrostacijas ar kopējo ražošanas jaudu 23 megavati. No tām aptuveni 30 ir Latgalē ar jaudu ap 3 megavatiem. Tās visas ir elektrostacijas, kur jaudas ir 11,1 kilovats jeb virs mājsaimniecības sliekšņa. Un ja skatāmies uz pieteikumiem, tad tās pamatā ir saules elektrostacijas, kas šobrīd iesniegušas pieteikumus un taisās būvēt,

ir nedaudz vairāk nekā 1000 megavati ražošanas jaudas, no tā aptuveni 190 megavati rezervēti saules elektrostacijām Latgalē."

Uz jautājumu, kas notiks ar elektroenerģijas ražotājiem un elektrības cenām, ja visi pieteiktie projekti tiks realizēti, Jānis Kirkovalds atbild:

"Mums uz doto brīdi, skatoties uz pārvades sistēmas patēriņu, kas šobrīd notiek valstī, kas nedaudz virs 900 megavatiem, esošā ģenerācija, kas uz doto brīdi strādā, ir 1100, tā kā mums ir pārpalikums uz doto brīdi valstī, un mēs eksportējam. Ja nāk plusā 6 tūkstoši megavatu, tad tam kaut kur ir jāplūst. Vai nu uz Lietuvu, vai uz Igauniju, vai tālāk pa starpsavienojumu uz Poliju, vai no Lietuvas uz Zviedriju, vai no Igaunijas uz Somiju. Bet jāsaka, ka šīs pārvades līnijas arī nav no gumijas, visam ir ierobežojumi, un, kad līdzīgas tendences, attīstot šādus saules projektus, ir arī gan Igaunijā, gan Lietuvā, saulainā laikā, ja virs Baltijas būs skaidri laika apstākļi, tad šīs stacijas būs realizētas, lielākā daļa tiks atslēgtas, jo tīkls vienkārši nespēs paņemt pretī. Vai arī, ja patēriņš spēs "apēst" daļu un biržai tiks iesniegti šie ražošanas apjomi nākamajai dienai, tad elektroenerģijas cena būs tuvu nullei vai pat negatīva. Un attiecīgi, ja negatīva, tad ražotājam jādomā, vai es savu enerģiju pārdodu tajā dienā, vai es izslēdzu savu staciju un enerģija netiks ražota konkrētajā dienā. Un es pieļauju, ka 30 vai 40% no šiem projektiem, visticamāk, arī nerealizēsies."

"Sadales tīkla" attīstības direktors piebilst, ka tie uzņēmumi, kas visātrāk realizēs un attīstīs šādus projektus, tie visvairāk arī spēs atgūt ieguldītās investīcijas.

Tāpat viņš norāda, ja šāds saules paneļu parka projekts realizēsies Latgalē, tas vistiešākajā veidā ietekmēs elektroenerģijas cenu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti