ĪSUMĀ:
- Baltkrievija draudēja atbildēt uz Baltijas valstu sankcijām un novirzīt prom kravas.
- Lielāks zaudējums būtu Lietuvai, taču baltkrievu kravas iet arī caur Latviju.
- Pērn aptuveni 1/5 dzelzceļa kravu bija uz Baltkrieviju vai no tās.
- LDz: Baltkrievija ir nozīmīgs partneris, sekojam līdzi, kas notiek Baltkrievijā.
- Rīgas ostā Baltkrievijas kravu īpatsvars ir tikai 5%.
- Ventspils ostas: Baltkrievijas kravas šogad varētu sasniegt 20% no visa apjoma.
- Linkaits neatbild, vai iespēja zaudēt baltkrievu kravas apspriesta valdībā.
- Vēl nekādu izmaiņu Baltkrievijas attieksmē pret Latviju tranzīta jomā nav.
- Linkaits noraida, ka ekonomisko interešu dēļ būtu maigāka attieksme pret Lukašenko režīmu.
Baltkrievija solījusi atbildēt Baltijas valstīm par sankciju noteikšanu tās amatpersonām. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko arī norādījis, ka varētu pārorientēt Baltkrievijas tranzīta kravu plūsmas uz Krieviju, apejot Baltiju.
Lielākus zaudējumus tas nestu Lietuvai, taču baltkrievu kravas iet arī caur Latviju.
Pagājušajā gadā aptuveni piektā daļa pa dzelzceļu pārvadāto kravu vestas uz Baltkrieviju vai no Baltkrievijas – kopumā aptuveni 7 miljoni tonnu, savukārt šā gada astoņos mēnešos – gandrīz 3 miljoni tonnu. Pārsvarā vesti naftas produkti.
Lai padziļinātu sadarbību, pirms pāris gadiem “Latvijas dzelzceļš” atvēra pārstāvniecību Minskā.
“Baltkrievija ir nozīmīgs sadarbības partneris. Mēs sekojam līdzi, kas notiek Baltkrievijā, šie notikumi ir satraucoši, bet tajā pašā laikā kravu plūsma turpinās. [..] Vairāk nekā puse aiziet uz trim lielākajām ostām. Protams, kravas arī paliek Latvijā, kā arī iet sauszemes tranzītā,” informēja “Latvijas dzelzceļa” pārstāve Ella Pētermane.
Rīgas ostu Baltkrievijas kravu zudums ietekmētu salīdzinoši nedaudz, jo saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes informāciju, Baltkrievijas kravu īpatsvars ir tikai 5% no kopumā pārkrautajām kravām, taču daudz nozīmīgāks sadarbības partneris Baltkrievija ir Ventspilij.
“Arī vakar pie mums bija Baltkrievijas uzņēmumi, kuri vēlas atvērt ražotni tieši ostas industriālajā zonā. Mēs šobrīd Baltkrievijas uzņēmumiem izbūvējam ēku, kuru nodosim ekspluatācijā tuvāko mēnešu laikā, tāpēc mums ir ļoti nozīmīga sadarbība ar Baltkrieviju,” atzina Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis.
Ventspils ostā kravu kritums ir straujāks nekā citās ostās. Viskrasāk samazinājušās ogļu kravas no Krievijas – par vairāk nekā 90%. Līdz ar to Baltkrievijas kravu īpatsvars pieaug, lai gan arī to apjoms samazinājies.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks uzskata, ka ar Baltkrieviju saistītās kravas Ventspils ostā šogad varētu sasniegt 20% no kopējā kravu apjoma.
Par sekām gadījumā, ja baltkrievi Ventspils ostu vairs neizmantotu, Purmalis runā izvairīgi un cer, ka līdz šādai situācijai nenonāks.
“Tās ir starptautiskās kravu piegādes ķēdes, kurās bieži vien Baltkrievija ir tikai valsts, caur kuru iet šī krava. Viņi nav ne ražotājs, ne preces nosūtītājs. [..] Mēs gribētu šajā kravu ķēdē turpināt strādāt, neskatoties ne uz ko. Protams, mums ir jāņem vērā, kas notiek politiskajā arēnā,” sacīja Purmalis.
Vai iespēja zaudēt baltkrievu kravas apspriesta valdībā, satiksmes ministrs Tālis Linkaits atbildēt nevarot. Viņš uzsvēra, ka pagaidām nekādas izmaiņas Baltkrievijas attieksmē pret Latviju tranzīta jomā nemana, tāpēc ministrs aicina situāciju nedramatizēt.
Linkaits noraidīja iespēju, ka ekonomiskās intereses varētu kļūt par iemeslu maigākai attieksmei pret Lukašenko režīmu.
“Baltijas valstu pozīcija attiecībās ar Baltkrieviju ir skaidra, viennozīmīgi tā ir arī pausta. Nav nekādu iemeslu to mainīt,” uzsvēra Linkaits.
Valdība šogad jau devusi atļauju Ventspils brīvostas pārvaldei no valsts kases aizņemties 15 miljonus eiro, savukārt “Latvijas dzelzceļu” valdība atbalstījusi ar teju 60 miljoniem eiro. Satiksmes ministrs norāda, ka par vēl kādu atbalstu dzelzceļam vai ostām pagaidām spriests netiekot.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau vairākas nedēļas turpinās masu protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.
Tikmēr Lukašenko, reaģējot uz dažu valstu jau noteiktajām un Eiropas Savienības plānotajām sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām saistībā ar pārkāpumiem prezidenta vēlēšanās un vardarbību pret miermīlīgiem protestiem, paziņoja, ka Minska spers atbildes soļus un novirzīs savas kravas no Lietuvas ostām.
Taču mēnesi pēc vēlēšanām viņš arī pieļāvis iespēju rīkot pirmstermiņa vēlēšanas.
