Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Aizvien netrūkst lētticīgo, kas krāpniekiem gatavi uzticēt pat simt tūkstošus eiro

Eiro fokusā

Iespēja pieteikties grantu konkursā “Atbalsts biznesa ideju īstenošanai Latgalē”

Baltkrievijas un Krievijas ekonomikas ciešā saikne

Baltkrievijas un Krievijas ekonomikās attiecības – izteikti vienpusējas

Jau drīz pēc Padomju Savienības sabrukuma Baltkrievijas skats tika vērsts Krievijas virzienā un savstarpējo attiecību nostiprināšanā dažādos sektoros. Izņēmums nav arī ekonomika. Taču politiskās situācijas Baltkrievijā un pret Minsku vērsto sankciju dēļ abu valstu ciešās ekonomiskās un politiskās attiecības kļūst vēl spēcīgākas. Vai Baltkrievijas un Krievijas ciešo politisko un ekonomisko saikni būtībā var nosaukt arī par atkarību?

Krievijas ekonomika pašlaik

Sākumā nedaudz aplūkosim Krievijas ekonomiku. Kā jebkurā ekonomikā šobrīd, arī Krievijā sekas atstājusi Covid-19 pandēmija.

Būtiskākās problēmas ieskicēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis: “Krievijas ekonomika pavasarī sāka uzrādīt samērā pozitīvas tendences. Ekonomikā sākās izaugsme. Tika prognozēta, ka IKP izaugsme būs pat ap 4%. Vienlaikus šobrīd Krievijā ir pamats uztraukumam par ekonomiku. Daļēji tāpēc, ka Krievijā aug inflācija strauji, skarot tādas lietas kā pārtiku.”

Tā rezultātā strauji samazinājies pieprasījums pēc precēm, tādēļ netiek izslēgts, ka būs nepieciešamas papildu valsts subsīdijas. Vienlaikus pastāv diezgan augsti rādītāji saistībā ar fizisko personu kreditēšanu un tiek ierosinātas lietas par kredītu piedziņu. Balodis norādīja, ka tas rada bažas, ka iedzīvotāji ņem kredītus, lai segtu savus ikdienas tēriņus.

Pētnieks atgādināja, ka šim lietām jāpieskaita vēl jau pastāvošās sistēmiskās problēmas: “Netālredzīga valsts pārvalde, sankcijas, demogrāfiskā situācija, starptautiskie konflikti un domstarpības. Kopumā prognoze neizskatās cerīgi. Krievijas ekonomika turpinās stagnēt, un tās fundamentālās, strukturālās problēmas nekur nav pazudušas.”

Baltkrievijas ekonomikas izaicinājumi

Tikmēr Baltkrievijā pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieauga par 0,9%. Bezdarba līmenis svārstās ap 4%. Neraugoties uz attiecību pasliktināšanos ar Rietumiem, ārējā ekonomiskā vide pirmajos mēnešos bija labvēlīga, un naftas un izejvielu cenu pieaugums deva ekonomikai grūdienu.

Tomēr tiek prognozēts, ka gada otrajā pusē Baltkrievijas ekonomikas izaugsme palēnināsies, jo “Ryanair” lidmašīnas incidenta dēļ Eiropas Savienība un arī citi starptautiskie spēlētāji noteica sankcijas pret Baltkrieviju. Tas ietekmēja tādus būtiskus sektorus kā naftas produkti, kālija  mēslošanas līdzekļi un ar tabaku saistīti produkti. Jāpiebilst, ka spēcīgas sankcijas gan netika noteiktas pret valstij vitāli būtisko kālija sāļu sektoru.

Nevar aizmirst arī ekspertu bieži piesaukto problēmu – nespēju gadiem ilgi veikt būtiskas strukturālas reformas un modernizēt ekonomiku. Kopumā rekordlielais valsts parāds, zelta un valūtas rezervju strauja samazināšanās un budžeta deficīta pieaugums – šie Baltkrievijas ekonomiskie rādītāji pēdējos gados nedod pamatu optimismam.

Izteikti vienpusējas attiecības

Arvien izolētākā Baltkrievijas vadība ir centusies panākt lielāku Krievijas ekonomisko atbalstu. Abu valstu ciešā saikne, tostarp ekonomikā, nebūt nav bijis noslēpums ne pēc Padomju Savienības sabrukuma, un noslēpums tas nav arī šobrīd.

Abu valstu attiecības raksturo pētnieks Balodis: “Baltkrievijas un Krievijas ekonomikā pirmais punkts ir tas, ka tās ir izteikti vienpusējas attiecības. Baltkrievija neapšaubāmi ir krietni vājākā pozīcijā. Krievijai ir nospiedošs pārsvars šajās attiecībās, un Krievija ir arī galvenais investors Baltkrievijā.”

2019. gada dati liecina, ka no visa Baltkrievijas eksporta 44% nonāk Krievijā, bet no visa importētā 55% ieplūst no Krievijas. Tikmēr Krievijai gan importā, gan eksportā Baltkrievija aizņem aptuveni 5%.

Jautājums par to, vai Lukašenko kārtējo reizi lūgs Krievijas prezidentam naudu, izskan teju katru reizi, kad abi tiekas.

Un nauda patiesi ir nepieciešama, kaut vai tādēļ, lai Lukašenko spētu samaksāt saviem drošības spēkiem, kas tik naski viņu aizstāv un īsteno melno darbu pret aktīvistiem un kritiķiem.

Līdzīgs ārējais izaicinājums

Tikmēr, kā skaidroja analītiskā centra “Actual Concept” direktors Aleksandrs Špakovskis, abas valstis saskaras ar aptuveni vienādu ārējo izaicinājumu paleti. Tāpat abu interese ir integrācijas procesu pastiprināšana, lai izveidotu kopēju ekonomisko telpu. Ekonomiskā integrācija Krievijai nebūt gan neesot tik viegli īstenojama.

Tomēr abu valstu saikne kļūst spēcīgāka un tieši pret Baltkrieviju noteikto sankciju dēļ. Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau publiski solījis palīdzēt savai kaimiņvalstij pretoties šīm sankcijām, savukārt Krievijas augstas amatpersonas sacījušas, ka ar Krievijas investīcijām izdosies atsvērt sankciju ietekmi.

Arī pētnieks Balodis uzskata, ka Baltkrievijas atkarība un Krievijas centieni gan politiski, gan ekonomiski to veicināt tikai pastiprināsies, ņemot vērā gan politisko situāciju Baltkrievijā, gan sankcijas. Par Kremļa centieniem palielināt Krievijas ekonomikas un politikas īpatsvaru Baltkrievijā liecinot kaut vai tas, ka par Krievijas vēstnieku Baltkrievijā tika nozīmēts Jevgeņijs Lukjanovs, bijušais vēstnieks Latvijā ar pieredzi tieši finanšu un banku sektorā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt