Panorāma

Jāpalīdz Ukrainai līdz pilnīgai uzvarai

Panorāma

Panorāma

Atvienošanās no BRELL tīkla – tehnisks jautājums

Baltijas valstu prezidenti: Atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla ir tehnisks jautājums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Baltijas valstu elektrotīkla atvienošana no tā sauktā BRELL tīkla, kas tās savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, ir tehnisks, nevis politisks jautājums. Šādu viedokli pirmdien pēc tikšanās Rīgā pauda Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu prezidenti.

Sākotnēji bija paredzēts, ka Baltijas valstis no šī tīkla atslēgsies 2025. gadā. Taču Krievijas sāktais karš Ukrainā politisko vēlmi kļūt neatkarīgiem arī šajā ziņā padarījis straujāku.

Publiskajā telpā informācija par iespējamo desinhronizācijas datumu bijusi pretrunīga – Lietuva iepriekš pārmetusi Igaunijai vēlmi atvienošanos atlikt. Tomēr šodien Baltijas valstu prezidenti šajā jautājumā pauda vienotību.

"Man radās iespaids, ka nav nekādu politisku problēmu. Politiskais atbalsts ir spēcīgs. Varbūt kādas tehniskās iespējas būtu jāpārbauda un jāpadara caurspīdīgas, bet es ceru, ka mēs varēsim atrast risinājumu, kas būtu labvēlīgs mums visiem," teica Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Pirms kara bija nolemts, ka desinhronizācija tiks pabeigta 2025. gadā. Tagad mums ir pilnīga politiskā vienošanās, ka mums tas ir jādara tik drīz, cik vien iespējams. Mēs pārbaudīsim mūsu tehniskās iespējas desinhronizācijai," pavēstīja Latvijas prezidents Egils Levits.

"Nav politisku šķēršļu desinhronizācijai. Protams, ir tehniskas problēmas, un mūsu analītiķi veic analīzi. Ja mēs to varēsim izdarīt agrāk, tad darīsim agrāk.

Bet, ja Krievija to izdara vienpusēji, mēs esam gatavi arī tam. Mēs izdzīvosim," uzsvēra Igaunijas prezidents Alars Kariss.

Pirmdien notikušajā Baltijas valstu prezidentu gadskārtējā sanāksmē amatpersonas apsprieda arī jautājumus par atbalstu Ukrainai un nepieciešamību īstenot dzelzceļa projektu "Rail Baltica".

KONTEKSTS:

Pašlaik Latvija, Lietuva un Igaunija kopā ar Krieviju un Baltkrieviju vēl darbojas pēcpadomju IPS/UPS sistēmā, kas zināma kā elektroenerģijas loks BRELL, kurā frekvence tiek centralizēti regulēta Krievijā.

Pievienoties kontinentālās Eiropas tīkliem, kas ļaus Baltijas valstu energosistēmām darboties sinhronā režīmā ar Poliju, Vāciju un citām Eiropas valstīm, paredzēts ne vēlāk kā 2025. gadā.

Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis aktīvi sāka meklēt iespēju samazināt enerģētisko atkarību no Krievijas pēc tam, kad 24. februārī Krievija uzsāka karu pret Ukrainu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti