Dienas notikumu apskats

«airBaltic» stratēģisko investoru varētu atrast līdz novembrim

Dienas notikumu apskats

Par izrēķināšanos ar paverdzinātajiem Jelgavas novadā iedzīvotāji zinājuši gadiem

Baltijas valstu premjeri paraksta «Rail Baltica» līgumu

Baltijas valstu premjeri paraksta «Rail Baltica» līgumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Baltijas valstu premjeri otrdien, 31. janvārī, Tallinā parakstīja Starpvaldību līgumu par projekta “Rail Baltica” realizāciju. Līgums paredz, ka projektā kopīgi uzbūvētā infrastruktūra piederēs valstij, kuras teritorijā tā atrodas.

Līgumu parakstīja Latvijas premjers Māris Kučinskis un viņa kolēģi no Igaunijas un Lietuvas - Jiri Ratass un Sauļus Skvernelis, informēja Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Jau iepriekš Baltijas valstis vairākkārt apstiprinājušas savu interesi par projektu, taču juridiski saistošas vienošanās līdz šim nebija.

Lai parakstītais līgums stātos spēkā, tas jāratificē visu trīs valstu parlamentos.

Premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars
00:00 / 01:02
Lejuplādēt

Līguma mērķis ir veicināt Eiropas sliežu platuma publiskās lietošanas dzelzceļa “Rail Baltica” projekta īstenošanu ar vēlmi pilnībā integrēt Baltijas valstis un to galvaspilsētas ES dzelzceļa un transporta tīklos.

Līgums uzsver Baltijas valstu kopīgo mērķi - attīstīt “Rail Baltica” publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas to iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir stratēģisks un saimnieciski nozīmīgs objekts. Līgums apstiprina Baltijas valstu pausto apņemšanos projektu realizēt līdz 2025.gadam, lai uzsāktu līnijas ekspluatāciju 2026.gadā.

Tāpat līgums norāda uz Eiropas Savienības finansējuma nozīmi projekta realizēšanā un valstu gatavību arī turpmāk pieteikties uz Eiropas Savienības finansējumu ar atbalsta likmi līdz 85%.

Līgums definē, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder valstij, kuras teritorijā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.

Vēl pirms tikšanās nebija skaidrs, vai starpvaldību līgumu parakstīs arī Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis. Iepriekš gan viņš, gan jaunais satiksmes ministrs Roks Masjulis pauda viedokli, ka jaunajai Lietuvas valdībai jāiedziļinās līguma tekstā iekams to parakstīt. Tomēr tikšanās laikā līgumu parakstīja visas puses.

“ “Rail Baltica” projekts ir mūsu prioritāte. Mēs turpināsim sadarbību ar mūsu Latvijas un Igaunijas partneriem, lai ieviestu šo projektu dzīvē. Janvāra sākumā Lietuvas valdība jau apstiprināja atzara izveidi no Kauņas līdz Latvijas robežai, kas deva zaļo gaismu zemju atpirkšanai. Šodien parakstītais starpvaldību līgums šo projektu paātrinās,” norādīja Skvernelis.

Latvijas premjers Māris Kučinskis uzsvēra, ka “šī sanāksme uzskatāma par vēsturisku, jo tās ietvaros parakstīts ilgi gaidītais līgums”.

“Sekmīgi pabeigts projekts ir visu trīs Baltijas valstu stratēģiskā interese. Tas būs simbols visu trīs Baltijas valstu neatkarībai,” pauda Kučinskis 

“Rail Baltica” ieceres un ieguvumi 

 "Rail Baltica" projekts paredz savienot visas trīs Baltijas valstis ar modernu Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju. Latvijas teritorijā dzelzceļa līnija būs 263 kilometru garumā. Būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.

Baltijas valstu dažādie viedokļi saistībā ar "Rail Baltica" attīstību iezīmējās arī diskusijās par to, kā projektā notiks iepirkumi. Galu galā 7.septembrī Baltijas valstis un "RB Rail" panāca vienošanos, ka daļa iepirkumu notiks caur kopuzņēmumu jeb konsolidēti un daļa nacionālā līmenī. 

Tomēr no Lietuvas vairākkārt bija vērojama atturība par šo projektu. Turklāt būtiski, ka Polija turpina attīstīt dzelzceļu "austrumu virzienu", nevis savienojumu ar Lietuvu.

Pirmās idejas par Eiropas platuma sliežu ceļu atjaunošanu, lai mūsu reģionu savienotu ar citām Eiropas galvaspilsētām, parādījās deviņdesmito gadu vidū. Darbi pie dzelzceļa līnijas maršrutu priekšizpētes sākās tikai 2015.gadā.

Šogad sākta zemju atpirkšanu, bet nākamgad sāks dzelzceļa tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus.

Tos plānots pabeigt 2025. gadā. Baltijas valstīs jauno sliežu ceļu plānots sākt izmantot vai nu 2025. gadā, vai 2026. gadā. Savukārt savienojumam ar Poliju jābūt izmantojamam 2030. gadā.

Nākotnē dzelzceļa līniju caur zemūdens tuneli plānots savienot arī ar Helsinkiem, tomēr konkrēti projekta īstenošanas termiņi pagaidām nav noteikti.

Šobrīd kopējās projekta izmaksas tiek lēstas aptuveni 5 miljardu eiro apmērā. 85% no izmaksām līdzfinansēs Eiropas Savienība.

Pilnīgi elektrificētā sliežu ceļa kopējais garums būs 728 kilometri. Maršrutā plānotas kopumā 7 pieturvietas Tallinā, Pērnavā, Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā, lidostā “Rīga”, kā arī Panevēžā, Kauņā un Viļņā.  

“Rail Baltica” galvenās priekšrocības būs kustības ātrums. Plānots, ka pasažieru vilcieni pa to varēs pārvietoties ar ātrumu 240 kilometriem stundā, bet kravas vilcieni ar 120 kilometriem stundā. Piemēram, lai aizbrauktu no Rīgas līdz Tallinai, pasažieriem būs nepieciešamas tikai divas stundas, bet no Rīgas līdz Kauņai – aptuveni pusotra stunda. Salīdzinot ar šobrīd pieejamo auto satiksmi, laika ekonomija ir dubulta.

Kādi būs ieguvumi ekonomikām? Būvniecībā visās trīs valstīs būs nodarbināti teju 12 000 cilvēku. Pēc līnijas nodošanas ekspluatācijā, darbs būs aptuveni pustūkstotim cilvēku – nodrošinot pasažieru un kravu pārvadājumus.  Tiek lēsts, ka pārvadāto pasažieru skaits gadā sasniegs piecus miljonus cilvēku, bet kravu apjoms – 13 miljonus tonnu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti