Baltijas valstu premjerministri tiekoties Rīgā apsprieda vairākus reģionāli būtiskus jautājumus. Izcelta sadarbība enerģētikas jomā, tostarp parakstīta vienošanās par vienota gāzes tirgus attīstīšanu. Tāpat pārrunāti jautājumi saistībā ar transporta jomu un "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs.
Tikšanās laikā tāpat apspriesti drošības un aizsardzības jautājumi. Latvijas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) tostarp teica, ka starp Baltijas valstīm, kā arī Eiropas Savienības kontekstā ir nepieciešama sadarbība gan stratēģiskās komunikācijas jomā, gan arī sekmējot objektīvas žurnālistikas attīstību un veicinot mediju lietotprasmi.
Viņa ieskatā, tas ir būtiski, lai kopīgiem spēkiem varētu atspēkot Krievijas izvērsto propagandu un dezinformācijas kampaņu.
Kučinskis arī uzsvēra, ka visas trīs valstis ir vienotas nostājā, ka svarīgi pildīt šovasar NATO samitā Varšavā panāktās vienošanās, kas paredz bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā.
"Baltijas valstis kopā ar sabiedrotajiem šobrīd aktīvi strādā pie Varšavas lēmumu īstenošanas, lai mēs būtu gatavi sabiedroto spēku uzņemšanai. Tāpat mēs turpināsim palielināt aizsardzības budžetu. Igaunija jau atvēl 2%, mēs ar Lietuvu to sasniegsim 2018.gadā," teica Kučinskis.
Šai nostājai piebalsoja arī jaunais Igaunijas premjers Jiri Ratass, kuram šī bija pirmā vizītē Latvijā kopš stāšanās premjera amatā.
"Igaunijai Varšavas vienošanās ir ļoti svarīga. Mēs atbalstām spēcīgas sabiedroto attiecības un NATO klātbūtni šeit. Igaunija jau vairākus gadus aizsardzībā iegulda 2% no IKP.
Esam vienojušies, ka, uzņemot sabiedroto spēkus, papildus šiem diviem procentiem mēs ieguldīsim vēl.
Igaunijas jaunā valdība arī ir vienojusies par to, ka nākamajā gadā mēs ieviesīsim jaunu investīciju programmu, kur daļa tiks investēta aizsardzības nozarē," teica Igaunijas premjers.
Ratass uzsvēra, ka Baltijas valstu atbalsts Ukrainas teritoriālajai integritātei turpinās.
Bet Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs teica, ka sankcijām pret Krieviju jāturpinās, kamēr nebūs izpildītas Minskas vienošanās. Arī Lietuvas premjers uzsvēra aizsardzības sadarbības nozīmi:
"Baltijas valstīm ir ļoti svarīgi strādāt kopā, attīstot reģionālo drošību un meklēt kopīgus risinājumus gaisa aizsardzības, kā arī kopīgo militāro iepirkumu jomā.
Mums ir jāizmanto esošās sadarbības potenciāls kiberdrošības un stratēģiskās komunikācijas jomā. Es ļoti novērtēju Baltijas valstu vienotību un kopīgās pozīcijas esošajā ģeopolitiskajā situācijā."
Butkevičs īpašu uzmanību pievērsa arī kodoldrošībai, brīdinot, ka netālu no Lietuvas robežas topošā Baltkrievijas Ostrovecas atomelektrostacija "rada lielu risku". Lietuvas premjers uzsvēra, ka šim "ir jābūt svarīgam jautājumam Baltijas valstu un Eiropas Savienības darba kārtībā".
